Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/28/11080731t1hfd8f.jpg)
Tieslietu ministrijā (TM), īpaši to neafišējot, savu apveidu gūst ideja, kas paredz turpmāk, pērkot vai pārdodot nekustamo īpašumu, to noformēt tikai un vienīgi pie notāra. Taču vairākas iesaistītās puses ideju kritizē, tai skaitā, ka ieguvēji būs tikai notāri, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Patlaban pircējs un pārdevējs var vienoties par nekustamā īpašuma pārdošanas līgumu, parakstīt to un tad doties pie notāra, kurš savkārt apstiprina paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūguma Zemesgrāmatai. Notāri vēlas šo kārtību mainīt un būt procesā klāt jau no paša sākuma. Tas nozīmētu, ka pirkuma līgums kļūtu par notariālu aktu un pircējam pie notāra būtu jāmaksā nevis tikai kancelejas nodeva par nostiprinājuma lūgumu, bet jau procenti no kopējās darījuma summas.
Lai kopumā birokrātiskās izmaksas nepalielinātos, notāri rosina trīs gados par ceturto daļu samazināt valsts nodevu zemesgrāmatā un arī paši, saprotot, ka būtiski palielinātos apkalpoto gadījumu skaits, samazināt takses par notariālo aktu taisīšanu no pašreiz vidēji 0,9 līdz 0,5% no darījuma summas.
Tas kopumā birokrātiskās izmaksas par nekustamā īpašuma pirkšanu, pēc notāru aplēsēm, samazinātu par 40%, stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.
«Tas nozīmētu, ka valsts klātbūtne ir visos atsavināšanas darījumos, darījumu vada notārs, darījumu dokumenti tiek radīti elektroniskā vidē un elektroniski novadīti Zemesgrāmatai,» komentēja Piziča.
Reformas mērķis esot galvenokārt padarīt līguma slēgšanu drošu un izslēgt krāpnieciskos darījumus. Ēnu ekonomikas īpatsvars darījumos ar nekustamo īpašumu svārstoties no 40 līdz pat 70%.
Lai tiktu galā ar gadā vidēji 5000 nekustamo īpašumu darījumiem, būtu jāaug notāru skaitam. Tāpat visticamāk, būtiski palielinātos naudas apgrozījums notāru birojos. Par cik tas pieaugtu, padome nesaka, vien norāda - par cik pieaugs darba apjoms, par tik procentiem pieaugs arī atlīdzība.
«Viņu prognoze bija, ka viņi valstī var dot ieguvumu no 40 līdz 60 miljoniem. Tieslietu ministrs, šādus skaitļus ieraugot, nekavējoties uzdeva izveidot darba grupu,» stāstīja TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Skaitliski viena no iespaidīgākajām darba grupām valstī šonedēļ sanāca jau uz trešo sēdi. Iebildumi pret ieceri šobrīd ir ārkārtīgi daudz, neslēpa darba grupas vadītājs. Līdz nākamajai darba grupas sēdei, kas notiks maija beigās vai jūnija sākumā, Valsts ieņēmumu dienests varētu apkopot informāciju par riska grupām darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem un iecerēto jauno kārtību varētu attiecināt tieši uz tām. Pretējā gadījumā, lai izslēgtu krāpšanas risku, pie notāra būtu jādodas arī, piemēram, ministram, ja tiktu pārdots valsts īpašums. Iespējams, no obligātā notariālā akta varētu atbrīvot arī banku un juridisko personu savstarpējos darījumus.
Ministrijai nav bažu, ka līdz ar reformu līdz šim valsts makā ieripojušie miljoni nokļūs notāru kabatās. Tomēr noprotams, ka tādas bažas ir Finanšu ministrijai (FM), kura iebilst iecerei samazināt zemesgrāmatu nodevas apjomu.
«Var domāt par kādiem kompromisa risinājumiem, arī varbūt par termiņiem ieviešanas, par dažādiem veidiem, apjomu, bet budžeta ieņēmumu jautājums ir jāatrisina, lai virzītos tālāk,» norādīja FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.
Valsts maka turētājs netic notāru aprēķiniem, ka sistēmas maiņa kompensēs nodevas iztrūkumu budžetā. Aprēķini balstās uz pirms krīzes situāciju, kad tiešām kadastra vērtības un patiesās darījuma vērtības atšķīrās daudz būtiskāk nekā pašlaik, norāda ministrija.
Vēl skarbāk par ieceri izsakās nekustamo īpašumu attīstītāji. Viņi uzskata, ka vienīgie ieguvēji no reformas būs notāri, kuri, iekasējot 0,5% no darījuma vērtības, gadā nopelnīšot papildu 6-9 miljonus eiro.
«Ja skatāmies, ka valstī darbojas apmēram 120-130 notāri, tad mēs saprotam, kas ir šie, kas faktiski varētu šos līdzekļus savā starpā dalīt,» komentēja Nacionālo nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes loceklis Guntars Grīnvalds.
Sākotnēji nekustamo īpašumu attīstītāju uz ieceri raudzījušies pozitīvi, bet, izdzirdot Finanšu ministrijas iebildumus, sapratuši, ka izmaksas nevis tiks samazinātas, bet augs.
Notāri ne vien neesot nekustamo īpašumu speciālisti, bet arī vēršanās pie viņiem, piemēram, ārpus galvaspilsētas var būt apgrūtinoša, uzskata Grīnvalds. Turklāt arī krāpniecisko darījumu skaits Latvijā neesot nemaz augsts. Tiesu administrācijas dati rāda, ka laikā no 2013. līdz 2015.gadam slēgti 180 000 darījumi, no kuriem tikai 0,04% gadījumos bijušas krāpnieciskas pazīmes.
Sašutuši par virzīto reformu ir arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
«Te ir jāņem vērā, cik tas ir samērīgi, vismaz pēc tās informācijas, kas ir mūsu rīcībā, ja nemaldos, mazāk par desmito daļu procenta ir kaut kādi procesi ierosināti par kādiem krāpšanas gadījumiem, bet vai tik maza kripatiņa problēmsituācijām atsver to, ka pilnīgi visiem - uzņēmējs, iedzīvotājs - jāmaksā par kārtu dārgāk un jātērē vēl vairāk laiks,» vaicā LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš uzskata, ka krāpšanās riski ir jānovērš citādos veidos, piemēram, zemesgrāmatai jābūt iespējai automātiski un elektroniski pārliecināties par notāra zīmoga autentiskumu.
Trauksmes cēlājiem nav skaidrs, kādēļ, neskatoties uz iebildumiem, reforma virzās uz priekšu. Tikmēr notāru padome ir pārliecināta, ka rezultāts tiks panākts.
Notāri ir gatavi jauno kārtību dzīvē sākt ieviest jau šogad. Taču daudzie iebildumi liek domāt, ka reformas virzība tik raita nebūs.