Par godu 20.gadsimta latviešu teātra un kino aktrises Elzas Radziņas simtgadei AS «Latvijas Pasts» izdevusi īpašu aploksni, pavēstīja uzņēmumā.
«Latvijas Pasts» izdevis īpašu aploksni par godu aktrisei Elzai Radziņai (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aploksnes speciālā zīmogošana notiks 2017.gada 10.februārī Latvijas Nacionālajā teātrī, Kronvalda bulvārī 2, Rīgā, no plkst.10 līdz 18.
Aploksne «Elzai Radziņai 100» izdota 1000 eksemplāru tirāžā, un tās dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Uz aploksnes attēlots Radziņas portrets, kā arī teātra un kino mākslas simboli, norādot uz aktrises ciešo saistību ar abām mākslas jomām.
Radziņa (1917.gada 10.februāris-2005.gada 18.augusts) dzimusi Ukrainas pilsētā Harkovā, bet 1921.gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Jelgavu, kur 1936.gadā pabeidza Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāziju un piedalījās Jelgavas latviešu teātra izrādē «Skroderdienas Silmačos». No 1954.gada Radziņa pastāvīgi strādāja tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.
Pēc «Latvijas Pastā» vēstītā, par aktrises izcilākajām lomām teātrī kļuva titulloma izrādē «Filumēna Marturāno» un Stellas Kempbelas loma «Mīļajā melī»', kur sākās viņas ilggadējā sadarbība ar citu Latvijas teātra un kino leģendu - aktieri Kārli Sebri.
Pasaules slavu Radziņa ieguva ar Hamleta mātes Ģertrūdes lomu bijušās PSRS režisora Grigorija Kozinceva filmā «Hamlets», kas bija nominēta «Zelta Globusa» balvai kā 1966.gada labākā ārzemju filma. Pirmā lielā kino loma Rīgas kinostudijā Radziņai bija Horsta madāma Leonīda Leimaņa filmā «Purva bridējs» (1966.gads). Kopumā Radziņai bijuši vairāki desmiti kinolomu.
Radziņa apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmusi Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu, Latvijas Nacionālā filmu festivāla «Lielais Kristaps» balvu par mūža ieguldījumu, bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle un Jelgavas Goda pilsone.