/nginx/o/2018/08/07/11161052t1h8bfb.jpg)
Nesen grupas “Triānas Parks” soliste Agnese Rakovska saviem faniem atklāja, ka piedzīvojusi nepatīkamu starpgadījumu - viņa kopā ar savu vācu doga kucēnu vārdā Kanēli jūlija beigās devusies uz Valsts policijas Ogres nodaļu, no kuras tikusi izraidīta.
"Pirmo reizi saskāros ar tik brutālu attieksmi," par piedzīvoto jūlija beigās kopā ar vācu doga kucēnu Kanēli izdevumam "Privātā dzīve" stāstīja dziedātāja. "Kanēlis ir paklausīgs un labsirdīgs suns - viņš tiek vests uz individuālām suņu skolas nodarbībām, lai es par viņu justos pilnībā pārliecināta," pavēstīja Rakovska.
"Pie ieejas ēkā nebija redzamas nekādas zīmes, kas mani brīdinātu, ka nedrīkstu ienākt ar suni. Kad to darīju, kāda šīs iestādes darbiniece mani diezgan brutāli izdzina ārā. Uz jautājumu, kur suni piesiet, jo pie durvīm nebija ne riteņiem, ne suņiem paredzētas vietas, man ne visai laipnā tonī atbildēja, ka suns esot jāatstāj mājās. Uztvēru to ļoti personīgi. Varbūt šai sievietei todien vienkārši bija slikta diena, taču, manuprāt, ja strādā šādā iestādē, ir jābūt mazliet saprotošākam un pretimnākošākam. Es varu savu suni atstāt arī ārā, bet, lūdzu, tad izskaidro man šo situāciju normālā tonī," aicināja Agnese, kuru pārsteigusi Valsts policijas Ogres nodaļas darbinieces nelaipnība.
Kā norāda Rakovska, Kanēlis ir viņas ģimenes loceklis, ar kuru viņa dala ikdienu, tādēļ, ja viņas mīlulis kaut kur netiek ielaists, viņai ir pilnībā jāpārplāno sava diena, lai aizvestu suni mājās.
"Piekrītu, ka ir iestādes, uz kurām ar suni nav jāiet, taču policiju par tādu līdz šim neuzskatīju. Kas tajā ir tik īpašs? Tā ir ēka ar kabinetiem, kuros strādā. Publiska iestāde, kurā cilvēks var ieiet arī bez iepriekšēja uzaicinājuma. Zinu cilvēkus, kas man iebildīs un teiks - es baidos no suņiem! Tad varbūt tev ir jāiet pie psihoterapeita un jātiek galā ar savām fobijām? Šie maldīgie priekšstati - ja suns, tātad bīstams mežonis - ir PSRS laiku atlieka. Tolaik cilvēki krustoja savā starpā dažādu šķirņu suņus un dzima neadekvāti bezšķirnes kranči ar nenoturīgu raksturu," uzskata Rakovska.
"Ja man ļoti nepatīk mazi, spiedzoši bērni, tad, iekāpjot lidmašīnā, kur tādi ir vairāki - ko man darīt? Likt stjuartei, lai bērnus izsēdina, jo man, redz, no viņiem ir fobija? Vai varbūt man vienkārši jāmēģina tikt galā ar savu problēmu, jāaizver ciet mute un mazliet jāpaciešas?" retoriski apvaicājas Agnese.
Viņa uzsvēra, ka Ogrē, kurā patlaban dzīvo kopā ar Kanēli, piedzīvojusi arī draudzīgu un pretimnākošu attieksmi pret savu suni. "Nesen abi devāmies uz vienu no manām mīļākajām ēstuvēm Ogrē - restorānu Senjorita Kukū, un tās darbiniece mani ļoti pieklājīgi uzreiz informēja: ar suņiem pie mums var uzturēties konkrēti tajā un tajā vietā. Tas man šķita okei. Sunim tika ierādīta noteikta vietiņa āra terasē, kur viņš varēja atgulties un būt man līdzās," sacīja Agnese.
