No skolas sola uz darbu pēc "labas algas": vai jauno karjeristu prasības nav pārāk augstas?

Jaunieši uzskata, ka viens no galvenajiem veiksmīgu karjeru raksturojošajiem kritērijiem ir laba alga, turklāt 64% jauniešu norādītais "labais atalgojums" ir krietni augstāks nekā vidējais valstī.

Aptauja tika īstenota, sākot jauno iniciatīvu "Jauno talantu dienas", kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem iekļauties darba tirgū. Lai noskaidrotu, ko jaunie profesionāļi domā par darbu, kas viņiem šķiet svarīgi, tās ietvaros tika aptaujāti 546 jaunieši vecumā no 16 līdz 29 gadiem. Iegūtie dati tika salīdzināti ar valsts statistikas datiem un darba tirgus tendencēm.

Veiksmīgu karjeru raksturo "laba alga"

Jautāti, kas, viņuprāt, ir veiksmīga karjera, jaunieši kā trīs galvenos kritērijus min labu algu (80%), iespēju darīt to, kas interesē un patīk (80%), kā arī iespēju apgūt jaunas prasmes, iepazīt jaunus cilvēkus utt. (40%).

"Interesanti, ka tikai 10% jauniešu kā vienu no veiksmīgu karjeru raksturojošo kritērijiem min darbu starptautiskā uzņēmumā. Pieredze liecina, ka tieši starptautiskos uzņēmumos parasti paveras plašāks lauks profesionālajai izaugsmei. Turklāt šajos uzņēmumos ir attīstīta korporatīvā kultūra, tie nopietnāk domā par dažādām izaugsmes un apmācību programmām darbiniekiem," uzskata speciāliste Laura Pļavniece.

Runājot par atalgojumu, 43% aptaujāto jauniešu uzskata, ka laba alga pēc nodokļu nomaksas ir 1000 līdz 1500 eiro robežās, un 21% jauniešu par tādu uzskata virs 1501 eiro pēc nodokļu nomaksas. Kopumā 64% respondentu ir pārliecināti, ka laba darba alga ir, sākot ar 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, kas ir krietni augstāka nekā vidējais atalgojums valstī pērn. Proti, no "CV Online Latvia" datiem izriet, ka 2017.gadā Latvijā vidējā alga pēc nodokļu nomaksas bija ap 900 eiro.

Izaugsme ir pašsaprotama

Viens no nozīmīgākajiem karjeras izaugsmi veicinošiem faktoriem ir paaugstinājums. Katrs desmitais aptaujātais jaunietis ir pārliecināts, ka tas ir jāsaņem jau pirmajā darba gadā, bet 45% uzskata, ka tam ir jānotiek pirmo triju gadu laikā. To, ka paaugstinājums ir atkarīgs no darbinieka prasmēm un sasniegtajiem rezultātiem, atzīst vien 39% jauniešu. Tikmēr LDDK un sabiedriskās organizācijas "Junior Chamber International" aptaujas rezultāti liecina, ka tieši darba rezultātus kā pārliecinošu argumentu paaugstinājuma piešķiršanai min 80% Latvijas darba devēju.

"No minētā izriet, ka darba devēji darbinieku sasniegumus un darba rezultātus novērtē daudzkārt vairāk, nekā uzskata jaunieši. Šis aspekts ir diezgan būtisks, jo raksturo jauniešu izpratni par darba procesu kopumā. Tādējādi - jo ātrāk topošie speciālisti sapratīs, ko no saviem darbiniekiem gaida darba devēji, jo veiksmīgāk veidosies viņu karjera," ir pārliecināta Pļavniece.

Galvenais kandidātu atlases kritērijs - iepriekšējā darba pieredze

Lūgti norādīt, viņuprāt, 3 parametrus, kurus primāri vērtē darba devēji, izvēloties jaunus darbiniekus savai komandai, lielākais vairums jeb 91% jauniešu kā pirmo min darba pieredzi. Tāpat viņi uzskata, ka darba devēji pievērš uzmanību specifiskām prasmēm, piemēram, svešvalodu zināšanām, dažādu nestandarta programmatūru pārzināšanai u.tml. (75%) un izglītībai (62%). Tajā pašā laikā no LDDK datiem izriet, ka darba devēji lielāku nozīmi piešķir darbinieku personīgajām īpašībām, piemēram, iniciatīvai, pastāvībai, disciplīnai, kā arī spējai apgūt jaunas zināšanas un pārvarēt stresu.

"Protams, tirgū ir ievērojams skaits arodu, kuros darba pieredzei ir izšķiroša nozīme. Tomēr ir daudz amatu, kuros darbinieku personiskajām īpašībām ir lielāka vērtība nekā viņu rūdījumam jeb profesionālajai pieredzei. Lai izaudzinātu labus speciālistus, mūsdienās uzņēmumi ir gatavi investēt darbinieku apmācībās un attīstībā. Tādējādi ir svarīgi iedrošināt jauniešus uzdrošināties iet un darīt, nevis baidīties no pieredzes trūkuma," tā Pļavniece.

Veiksmīgam pirmajam startam karjerā ir nozīme

Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, jauniešu nodarbinātība ir nopietns izaicinājums. Proti, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gada I ceturksnī vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ekonomiski aktīvi bija vien 37% iedzīvotāju. Bezdarba līmenis šajā vecuma grupā veidoja 14,7%, kas gandrīz divas reizes augstāks nekā valstī kopumā.

Kustības "Smart HR" partneris Juris Zalāns, kurš "Jauno talantu dienu" pirmā semināra ietvaros dalījās personiskajā pieredzē par apzinātu karjeras veidošanu, norāda: "Bezdarbība rada nedrošību un bailes, savukārt rīcībā rodas drosme un pārliecība. Tādēļ mans aicinājums jauniešiem būtu izmantot mūsdienu daudzveidīgās iespējas pirmās darba pieredzes uzkrāšanai, piemēram, izmantot dažādu uzņēmumu piedāvātās prakses iespējas, pieteikties brīvprātīgo darbā."

Izpētīts, ka jauniešu bezdarbam var būt negatīvas ilgtermiņa sekas. Piemēram, Pasaules bankas dati liecina: ja ir problēmas ar darba gaitu sākšanu jau agrīnos gados, tas ietekmē visu personas turpmāko dzīvi, jo jau sākotnēji šie cilvēki ir mazāk patstāvīgi. Savukārt no Lielbritānijas fonda "The Prince’s Trust" pētījumiem izriet, ka katri trīs mēneši, kas pavadīti bez darba 22 gadu vecumā, noved pie papildu pusotra bezdarba mēneša vecumā no 28 līdz 33 gadiem.

"Darba tirgu veido divas puses - darba ņēmēji un darba devēji - abiem ir jāsadarbojas. Uzņēmumiem ir visas iespējas palīdzēt jauniešiem sākt karjeru un veidot kvalitatīvu darba tirgu. Tieši tāpēc tiek sākts iniciatīvas projekts "Jauno talantu dienas", lai izglītotu jauniešus vecumā no 16 līdz 24 gadiem par to, kā tad veiksmīgāk iekļauties darba tirgū," skaidro Pļavniece.

Aptauju veikuši mobilo sakaru operators BITE un pētījumu kompānija "Norstat Lavija".

Raksts tapis sadarbībā ar sabiedrisko attiecību projektu vadītāju Karīnu Javtušenko.