Lūkasam tīk gulēt uz sintezatora

Fotosesijas šoks Nesen Kaspars kopā ar sievu bērna gaidās (nu jau Tobju ģimeni var apsveikt ar meitiņu Amēliju) pārvācās uz gluži jaunu dzīvokli nule uzceltā daudzstāvu mājā Siguldā. Kopā ar viņiem dzīvesvietu mainīja arī Lūkass, kurš Tobju ģimenē uzradās kā... sālsmaize iepriekšējam, īrētajam Siguldas dzīvoklim. "Atnāca ciemos sievas (toreiz vēl draudzenes) paziņa un uzdāvināja tādu mazu, baltu kaķi," atminas Kaspars. "Lai arī tagad viņš izskatās pilnībā balts, mazotnē varēja redzēt, ka viņam ir arī daži melni plankumiņi." Tādējādi tiek aizgaiņātas bažas, vai Lūkass nav albīns, kas, kā zināms, bieži vien nozīmē dažādus dzīvnieka veselības traucējumus – sliktāku redzi, dzirdi vai ožu. Ar Lūkasu viss ir kārtībā – viņš arī jaunajā dzīvoklī jūtas kā saimnieks, lai arī sev netipiski satraucās, kad viņu sāka fotografēt, dzenoties pakaļ pa visu divstāvu dzīvokli. Pēc garās fotosesijas saimniekam pat kļuva mazliet nelabi... Bet visādi citādi baltais un mazliet spocīgu auru radošais runcis ir stipri vien patstāvīgs un nemulst pat daudzu ciemiņu klātbūtnē. Tiesa, jaunā dzīvokļa sālsmaizes pasākuma laikā viņam tie bija jau pārāk apnikuši, un Lūkass nolēma izrāpties pa jumta logu ārpusē. Bija vēl ziema, ārā auksts, slīpais jumts slidens, un runcis acīmredzot bija nolēmis tomēr doties atpakaļ siltumā, taču nelaimīgā kārtā uzkāpis uz loga stikla un logs aizvēries. "Ballītes karstumā, protams, nepamanījām, ka Lūkass bija kaut kur nozudis, bet viņš bija pamanījies gar balkona malu nokļūt atpakaļ, par ko nākamajā dienā liecināja melni ķepiņu nospiedumi uz baltās betona malas." Ciemos pie kaimiņa Lūkasam piedzīvojumi ar balkoniem nav nekas jauns. Vēl dzīvojot iepriekšējā dzīvoklī, viņš vairākkārt pamanījies pamest sava balkona platību, vienreiz pat nepakautrējoties apciemot zemāk dzīvojošos kaimiņus. "Vienu rītu man pie durvīm zvanīja apakšējais kaimiņš un vaicāja, vai mums nav tāds balts kaķis? Teicu, ka ir. Viņš atbildēja, ka tāds esot uzradies viņa dzīvoklī! Vai es nevarētu aiziet viņam pakaļ, jo runcis nedodoties rokās." Kaspars aizgājis ciemos pie kaimiņa un ieraudzījis istabas stūrī apmierināti sēdošo Lūkasu. Bilde kļuva skaidra – tā kā bija vasara, abiem kaimiņiem balkona durvis stāvēja vaļā, un kaķis bija nolēmis noskaidrot, kas tad notiek dzīvoklī stāvu zemāk. "Kaimiņš teica, ka pamodies no tā, ka pa viņu gultu staigājis balts kaķis." Diezgan spocīgi, jo īpaši ņemot vērā, ka viss norisinājies sešos no rīta. Toreiz pats Lūkass par notikušo nav izskatījies pārāk pārsteigts, bet kādā citā reizē gan viņš dabūjis trūkties. Pie vainas bija tāds nevainīgs kukainis kā bite, ar kuru Lūkasam acīmredzot bija iznākusi neliela saķeršanās, kas beidzās ar braucienu uz slimnīcu. "Kaķis kļuva tāds galīgi slābs, vairs neko neēda. Sapratām, ka jāved pie ārsta. Tur mums par pārsteigumu viņam tika ātri noskūtas spalvas no vienas ķepiņas un Lūkass tika pielikts pie sistēmas. Gluži kā cilvēks!" Viss beidzies laimīgi, un Lūkass ar bitēm vairs īpaši nelienot draudzēties. Vokāls teikās Taču vislabākie stāsti par savu kaķi Kasparam ir tieši saistībā ar mūzikas lietām. Tā kā daudz kas no tām, pateicoties tehniskajām iespējām, tiek ierakstīts turpat mājās, Lūkass kļuvis jau par pastāvīgu muzikālo kolēģi, jo regulāri mīl atrasties tieši datora un sintezatoru tuvumā, pašam Kasparam par šausmām vislabprātāk izvēloties gulēt tieši uz dārgākā no instrumentiem. Lūkasa dalība dzirdama arī jaunajā grupas Dzelzs vilks albumā Kur vakara zvaigzne lec. "Tā ir uz Jāņu laiku rakstīta folkmūzika, brīžiem tāda diezgan mistiska, un vienā no skaņdarbiem piedalījās arī Lūkass, vajadzīgajā ieraksta brīdī izdomājot uzdimdināt ar ķepām pa koka kāpnēm." Izrādās, ka baltā runča vokāls dzirdams arī Kaspara apskaņotajās Latviešu tautas teikās, kur tieši esot bijis vajadzīgs kāds pamatīgāks kaķa ņaudiens. Kas attiecas uz pašu piecgadīgā Lūkasa vārdu, tam nav nekāda sakara ar Zvaigžņu kariem vai vēl ko bezgaumīgāku. "Vārdu izdomāja mana sieva – viņai tas vienkārši ienāca prātā, un nekāda dziļāka izskaidrojuma tur nav."