Zivīs, kas tiek nozvejotas dažos Baltijas jūras rajonos, var būt tik liela bīstamo vielu klātbūtne, ka tās vairs nevar tirgot Eiropas Savienības (ES) tirgos, brīdina WWF. Pēc jaunākā ziņojuma Tīra Baltija ar REACH jeb Kādu ieguldījumu jaunā ķīmisko vielu likumdošana sniegs Baltijas jūras aizsardzībā? katru gadu kopš 80-to gadu beigām līdz pat 90-to gadu vidum aptuveni 31 kg polihlorētā bifenola (PHB) uzkrājas Baltijas jūras zivīs un gandrīz noteikti nonāk cilvēku pārtikā.
Eiropas tirgiem Baltijas jūras zivis var būt pārāk indīgas (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Indīgo vielu daudzums, kas tika konstatēts dažās no treknākajām Baltijas jūras zivīm, neatbilst ES prasībām. Tāpēc, piemēram, Zviedrijā jau kopš 1995. gada sievietēm grūtniecības laikā iesaka ierobežot Baltijas siļķes un lašu produktu lietošanu uzturā, jo tās var saturēt indīgas vielas: furānu, dioksīnu un PHB.
Ziņojumā teikts, ka pēdējās desmitgadēs dažām zivju sugām - Atlantijas lašiem, taimiņiem, mencām un akmeņplekstēm – ir reproduktīvās sistēmas problēmas. Brominētie liesmu novērsēju (BLN) līmenis, kas tika konstatēts Baltijas siļķēs ir 50 reižu augstāks nekā Atlantijas siļķēs. Taču piesārņotas ir ne tikai zivis. Polibrominēto liesmu novērsēju (PBLN ir aizliegti kopš 2000. gada) un BLN savienojumu līmenis Baltijas jūras plēsēju sugām - roņiem, jūras ērgļiem- ir divas līdz piecas reizes augstāks nekā Ziemeļu jūras un Ziemeļu ledus okeāna dzīvniekiem. Nesen vairākās zivju un putnu sugās tika atrastas arī citas bīstamas ķīmiskās vielas.
"Baltijas sugas ir viscaur piesārņotas ar ķimikālijām", saka dr. Nina Reineke, WWF DetoX kampaņas vadītāja. "Un tas nav tikai pagātnes mantojums, bet joprojām aktuāla problēma".
Baltijas jūras ekosistēma ir ļoti jūtīga pret piesārņojumu, jo šeit ūdens apmaiņas procesi ar Atlantijas okeānu ir ļoti lēni. Līdz ar to piesārņotais jūras ūdens nemainās 25 līdz 30 gadus. Papildus tam, zemās ūdens temperatūras un ledus ietekmē ķimikālijas noārdās īpaši lēni.
WWF uzsver, ka patreizējā ES ķīmisko vielu likumdošana nav spējusi nosargāt Baltijas jūras ekosistēmu un tās bioloģisko daudzveidību no kaitīgo ķimikāliju piesārņojuma draudiem. Taču REACH, jaunā ES ķīmisko vielu likumdošana, var veicināt tik jūtīga ekoreģiona kā Baltijas jūra aizsardzību. Bīstamo ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumi un prasība tās aizvietot, jau ir novēlota, uzskata dabas aizsardzības organizācija. Taču reiz ieviesta REACH sistēma nākotnē novērsīs turpmāku Baltijas jūras piesārņošanu ar noturīgām un bioakumulatīvām vielām.
"Esošā ES ķimikāliju likumdošana acīmredzami nespēj nodrošināt pietiekamu aizsardzību, taču jaunā ES likumdošana dod cerību, ka Baltija būs tīra,” saka Lase Gustavsons, WWF Baltijas ekoreģiona programmas vadītājs. „REACH ir reta iespēja mūsu paaudzei izvēlēties drošākas ķimikālijas un veselīgāku nākotni cilvēkiem un dabai. Jauns tirgus drošākiem ķīmiskiem produktiem un pieaugoša patērētāju uzticība ir laba ziņa arī ķīmiskās rūpniecības nozarei.”
***
Polihlorētais bifenols (PHB) ir nedegošs, noturīgs, hloru saturošs ķīmisko vielu maisījums (līdz par 209 dažādām ķīmiskajām vielām). PHB lietošana un ražošana attīstījās 1950. gados, kad tos plaši lietoja kā krāsvielas un smērvielas liesmu novērsējos, hidraulikā, transformatoros, kondensatoros, kā piedevu krāsās un lakās, tintē, pesticīdos, oglekli nesaturošos kopējamajos papīros, plastmasas priekšmetos u. c. preču ražošanai. PHB desmitiem gadus ilgi saglabājas vidē un pašlaik visā pasaulē ir sastopami dabā. Tie ir bioakumulatīvi un atrodami cilvēku un dzīvnieku audos, asinīs un mātes pienā. Sākotnēji tika uzskatīts, ka PHB nav toksiski, taču pēdējie atklājumi parāda, ka šīs vielas var būt toksiskas pat mazās devās.
Brominētie liesmu novērsēji (BLN) pieder pie bromu saturošo vielu grupas. Tos lieto, lai samazinātu plastmasas un tekstilizstrādājumu aizdegšanās risku. Izmanto teflona, televizoru un apģērbu ražošanā. Daudzas no šīm vielām ir toksiskas, dabā noturīgas un bioakumalatīvas un var radīt endokrīnās sistēmas, smadzeņu un reproduktīvās sistēmas traucējumus. No vairāk kā 50 šādām vielām tikai divu lietošana tiek regulēta ar likumu. ES valstīs kopš 2006. gada ir aizliegts izmantot BLN elektropreču ražošanā.
Baltijas jūra ir planētas jaunākā jūrā. Tās unikālā ekosistēma ir nozīmīga 85 miljoniem cilvēku, kas dzīvo tās tuvumā. Baltijas jūra ir vienīgā jūra, kas gandrīz pilnīgi atrodas ES teritorijā. Tādēļ ES ir jānes īpaša atbildība par Baltijas jūras veselību.
REACH (Registration, Evaluation and Authorisation of Chemicals) ir patreiz ES apspriešanā esošā ķīmisko vielu aprites kontroles un pārvaldes likumdošanas kopums, kas aptvers ķīmisko vielu reģistrēšanas, to ietekmes izvērtēšanas un rūpnieciskās lietošanas atļauju sniegšanas procedūras. Veiksmīgas apstiprināšanas un ieviešanas gadījumā, REACH varētu būt nozīmīgs faktors turpmākā vides piesārņojuma novērtēšanā, kā arī reāls ieguldījums vides un veselības rādītāju uzlabošanā ilgtermiņā. Saskaņā ar šo likumdošanu ražotājiem un ķīmisko vielu importētājiem jebkura viela, kuras ražošanas vai importa apjoms gadā pārsniegs vienu tonnu un kura ir pieejama tirgū jau vairāk par diviem gadu desmitiem (apmēram 30000 ķīmisko vielu), būs jāreģistrē vienotā institūcijā un jānodrošina datu sniegšanu par to izmantošanu. Šī informācija tiks izvērtēta un bīstamām ķīmiskām vielām, par kuru drošību un nekaitīgumu radīsies pamatotas “nopietnas bažas”, tiks piemērota autorizācijas procedūra. Pēc patreizējiem aprēķiniem tās varētu būt apmēram 1500 vielas. WWF uzskata, ka REACH būtu jāpieņem ar vēl stingrākām prasībām.
Papildus informāciju par REACH un ar to saistītiem jautājumiem skatieties www.panda.org/detox
Brisele, Beļģija/ Glanda, Šveice