Jau 15 gadu Karro sagādā priekus un lielas rūpes gāzes saimniecības darbiniekiem. Vilku sugas sargs lieliski apzinās savu pienākumu. Viņš apsargā akciju sabiedrības "Latvijas gāze" Bauskas iecirkņa teritoriju. Nu jau cienījamais vecums liek sevi manīt – Karro neredz vairs tik labi kā agrā jaunībā.
Uzticamam sargam garšo aliņš (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kucēna vecumā Karro uz Bausku tika atvests no Saulkrastiem. Pirmo gadu par viņu rūpējās un stingru raksturu ieaudzināja baušķeniece Ausma Ragovska. Pazīst gatavus tomātus Mazotnē Karro ir sakrājis vislielāko blēņu sarakstu. Pirmos mēnešus kucēns pa dienu viens pats palicis jaunās saimnieces mājās. Aiz vientulības suņuks pamanījies nograuzt galdam stūri un sīkās drumslās ar zobiem sadalīt kurpi. Līdz Ausma sapratusi, ka nevar pelēko razbainieku vairs vienu atstāt mājās, un ņēmusi līdzi uz darbu siltumnīcā. Neparasti, ka suņuks pratis atšķirt gatavus tomātus no negataviem. Piegājis, paostījis, norāvis tieši sarkano un aiznesis kādam saimnieces kolēģim. Karro ļoti garšojis alus, pats to no pudeles pratis dzert. Reiz suns skraidot pamanījis stāvam alus pudeli. Nolēmis nelaist garām brīnišķīgo izdevību. Apgūlies, ar ķepām apķēris pudeli, drusku pagāzis slīpi un lacis izlijušo. Lielākie pārdzīvojumi Karro bijuši, kad vajadzējis sākt strādāt par sargu. Viņš ilgu laiku nespējis aizmirst savu saimnieci. Reizēm, kad ticis vaļā, tūdaļ aizskrējis prom uz mājām. Atpakaļ pelēcis pats negājis, vajadzējis speciāli ar mašīnu viņam braukt pakaļ. Neslēpj greizsirdību Karro perfekti pazīst visu darbinieku automašīnu skaņas. Ja tiek nopirkts jauns braucamais, sargsuns īpaši ar to ir jāiepazīstina, jāpieved klāt, jāļauj kārtīgi no visām pusēm apostīt. Neveicot šo procedūru, suns auto noturēs par svešu un kļūs varen dusmīgs. Brīdinājums uz sētas par niknu suni atbilst patiesībai. Daudzi cilvēki ir cietuši no Karro asajiem zobiem, jo svešiniekus savā teritorijā viņš nepavisam neatzīst. Ja nepazīstamajam blakus iet kāds no avārijas dienesta darbiniekiem, tad dusmas ir vislielākās. "Bauskas Dzīvei" nācās novērot Karro greizsirdību. Sētā runājos ar sekretāri, līdzko pie mums pienāca citi darbinieki, suns uzreiz, izteiksmīgā balsī rejot, sāka "žēloties". Garšo mielasts no meža Iestādes sargam ir skaista suņa dzīve, bieži vien kāds darbinieks no mājām paņem līdzi graužamu vai ēdamu gardumu. Kārumi nedaudz ir Karro izlutinājuši. Dažreiz, ja vispirms ēstas desas, vairs negribas ikdienišķo putru. Katru mēnesi oficiāli tiek piešķirts noteikts naudas daudzums, par ko Karro pirkt ēdamo. Ar lielu prieku suns gaida meža zvēru gaļu. Karro atpazīst "bobika" rūkoņu. Kad direktors Aivars Bērziņš atgriežas no medībām, modrais sargs jau laikus izrāda prieku. Direktoram ir ieradums ikreiz no meža atvest sargsunim ciemakukuli. Ja gadās, ka nav gaidītā, Karro ļoti pārdzīvo un neskatās medniekam virsū. Karro nepatīk dīvainas izdarības. Reiz Aivars Bērziņš gribējis salabot mašīnu, apgūlies zem tās. Suns tā satraucies, ka aiz drēbēm rāvis viņu augšā. Nesen Karro izrādījis cieņu mazam sunītim, kas bijis iemaldījies apsargājamā teritorijā. Viņš ielīdis Karro dzelzs būrī un nolēmis pagulēt. Saimnieks bijis ļoti labvēlīgs. Nogūlies priekšā būdai un sargājis mazo, nevienu klāt nav laidis.