Vērtē dienestu sadarbību ugunsgrēku izraisītās krīzes situācijās

Kā aģentūru LETA informēja KPR sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka, apspriežot šovasar Talsu novada un citu novadu pieredzi ugunsgrēku izraisītās krīzes situācijās, Kurzemes pašvaldību pārstāvji secinājuši, ka nepieciešams rosināt diskusiju par iesaistīto dienestu atbildībām vēl sekmīgākai ugunsgrēku izraisītu krīžu risināšanai, pārskatot institūcijām noteiktās atbildības.

Tuvākajā laikā KPR vadība gatavos vēstuli, lai rosinātu atbildīgās iestādes un institūcijas pievērsties šim jautājumam.

Jau ziņots, ka šī gada sausā un karstā vasara Latvijā radīja paaugstinātu ugunsbīstamību, un glābējiem nācās cīnīties ar vairākiem postošiem ugunsgrēkiem.

Kurzemes novada pašvaldību pārstāvji, iepazīstoties ar citu novadu pieredzi un to rīcībā esošajiem resursiem, vienojušies, ka nepieciešams ne tikai pārskatīt un papildināt Civilās aizsardzības plānus, paredzot vēl plašākas sadarbības iespējas novadu iedzīvotāju, piemēram, zemnieku tehnikas iesaistei glābšanas darbos, bet arī sākt ciešāku starpnovadu sadarbību resursu apmaiņai.

Tāpat kā vērtīgs priekšlikums tiek minēts, ka Civilās aizsardzības komisijām jau laicīgi būtu lietderīgi noslēgt sadarbības līgumus ar potenciālajiem palīdzības sniedzējiem krīzes situācijās.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Majors Mārtiņš Baltmanis, atskatoties uz šovasar notikušo ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalas kūdras purvā, KPR attīstības padomes sēdē norādīja, ka dažkārt joprojām institūcijām nav informācijas par to, ka meža ugunsgrēka dzēšanas darbus vada Valsts meža dienests. Savukārt Valsts meža dienestam trūkst spēju nodrošināt visaptverošu reaģēšanu šāda mēroga meža ugunsgrēkos, tai skaitā nodrošinot darbu 24 stundas diennaktī.

Baltmanis skaidroja, ka sabiedrībai tika nodrošināta nepārtraukta informācija par notikumu gaitu, kā arī notika informācijas apmaiņa, resursu apzināšana un cilvēku evakuācijas organizēšana. Vērtējot sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas darbu, Baltmanis uzsvēra, ka komisija rīkojās atbilstoši to darbības mērķim.

Šīs vasaras postošākais ugunsgrēks izcelās Valdgales kūdras purvā 17.jūlija pievakarē un drīz vien liesmas pārmetās arī uz mežu. Vēlāk degšanas kopējā platība tika aplēsta virs 1000 hektāriem.

Apskati foto no notikuma vietas:

Jūlijā glābējiem nācās cīnīties ar liesmām 10 hektāru platībā - meža un purva ugunsgrēks izcēlās Ķemeru nacionālajā parkā netālu no Kaņiera ezera.

Apskati foto no notikuma vietas:

Savukārt jūnijā ugunsgrēkā Ādažu poligonā deguši 770 hektāri un nodarītie zaudējumi jaunaudzēm veidojuši 1,357 miljonus eiro.

Apskati foto no notikuma vietas: