Latvijas iedzīvotāji sagaida aktīvāku ES iesaisti cīņā pret krāpšanos ar nodokļiem

Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, 76% aptaujāto norādījuši, ka ES vairāk jādara veselības un sociālās drošības jomā, 75% - cīņā pret krāpšanos nodokļu jomā, 72% - bezdarba apkarošanā, 70% - cīņā ar terorismu.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Latvijas iedzīvotāji sagaida no ES vēl lielāku rīcību tādās jomās kā energoapgāde un energodrošība, dzimumu līdztiesība un apkārtējās vides aizsardzība.

Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju vēl joprojām uzskata, ka vairākās jomās ES rīcība ir nepietiekama. Aptuveni seši no desmit respondentiem Latvijā uzskata, ka ES nedara pietekami daudz veselības un sociālās drošības jomā, bezdarba apkarošanā un cīņā pret krāpšanos nodokļu jomā. 

Aptuveni viens no diviem aptaujas dalībniekiem uzskata, ka ES rīcība ir nepietiekama lauksaimniecības jomā, migrācijas problēmu risināšanā un cīņā ar terorismu.

Lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka ES rīcība ir nepietiekama, kopīgais respondentu skaits, kuri atbalsta šādu viedokli, ir samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu aptaujām.

Aptaujā Latvijā gūtie rezultāti liecina, ka ES paveikto pēdējo gadu laikā visvairāk novērtē vīrieši, jauni cilvēki vecumā no 15 lūdz 24 gadu vecumam un studenti.

Aptaujas dalībniekiem tika jautāts, vai 15 dotajās jomās - no ekonomikas politikas un migrācijas līdz dzimumu līdztiesībai, ir nepieciešama lielāka vai mazāka ES iesaiste problēmu risināšanā. Vairākums respondentu (vairāk nekā 50%) noteikti atbildēja, ka sagaida no ES lielāku iesaistīšanos vairākās jomās. Cīņa ar terorismu, bezdarba problēmu risināšana, apkārtējās vides aizsardzība - trīs jomas, kurās vismaz trīs ceturtdaļas aptaujāto respondentu sagaida ES aktīvāku rīcību nākotnē, skaidroja birojā.

Attiecībā uz galvenajām prioritātēm - terorisms, migrācija un bezdarbs, vēl arvien vairākums eiropiešu uzskata, ka ES dara nepietiekami. Vienlaicīgi kopumā apmierinātība ar ES darbību pieaug. Cīņā ar terorismu 32% respondentu uzskata, ka ES rīcība ir pietiekama, rādītājs pieaug no 2016. gada aprīļa, kad apmierināti bija 23% aptaujāto. Tikmēr 57% uzskata, ka ES rīcība ir nepietiekama (2016. gada aprīlis - 69%).

Savukārt bezdarba jomā 29% uzskata, ka ES rīcība ir pietiekama, bet 59% uzskata, ka ES rīcība ir nepietiekama. Migrācijas jomā 26% aptaujas dalībnieku uzskata, ka ES rīcība ir pietiekama, bet 58% uzskata, ka ES rīcība ir nepietiekama.

Attiecībā uz parējām jomām, proti, dzimumu līdztiesība, energoapgāde, rūpniecības politika un lauksaimniecība, eiropiešu skaits, kas uzskata, ka ES dara pietiekami, ir lielāks nekā to, kuri uzskata, ka ES dara nepietiekami. Aptaujas rezultāti ievērojami atšķiras katrā dalībvalstī. Attiecībā uz cīņu ar bezdarbu 27% čehu respondentu uzskata, ka ES rīcība ir nepietiekama, tikmēr šādu viedokli atbalsta 92% grieķu respondentu, norādīja EP Informācijas birojā.

Kopumā noteikts eiropiešu vairākums vēlas, lai ES dalībvalstis vairāk sadarbojas un rīkojas saskaņoti starptautiskajā arēnā. Aptuveni septiņi no desmit aptaujas dalībniekiem uzskata, ka ES dalībvalstu ciešā sadarbība ir atbilstoša rīcībā atbildē uz Krievijas (71%) un Ķīnas(71%) pieaugošo ietekmi, arābu pasaules nestabilitāti (71%) un Donalda Trampa prezidentūru ASV (68%).

Eirobarometra aptaujas rezultāti publicēti astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, un tie ir seko Eirobarometra pirmajam izdevumam, publicētam 2018.gada maijā un EP aptaujai, veiktajai 2018.gada aprīlī.