/nginx/o/2018/09/21/11435789t1hd604.jpg)
Rīgas "Dinamo" jauno Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu iesākuši vareni – astoņās spēlēs izcīnītas piecas uzvaras, kas turnīra tabulas kopvērtējumā dod pieklājīgo piekto vietu. Lai gan nav aizvadīta pat sestā daļa no pamatturnīra, hokeja eksperti (un ne tikai), arī Krievijā, pauž apbrīnu par rīdzinieku sniegumu.
"Kurš te runāja, ka Rīga atkal izgāzīs sezonu? Komanda pēdējos divos gados palika pēdējā vietā savā konferencē, taču tas nav pamats, lai jau avansā veltītu kritiku. Sports ir sports, un tur notiek visādi. Arī Krievijas futbola izlase iekļuva Pasaules kausa ceturtdaļfinālā, tāpēc viss ir iespējams," speciāli veltītā blogā par "Dinamo" KHL mājas lapā raksta "Sovetskij Sport" žurnālists Pāvels Ļisenkovs. Un par "Dinamo" vareno sākumu jūsmo arī citviet. Kāda tad ir rīdzinieku uzvaras formula?
Kad imports sevi attaisno
Rīdzinieku panākumu atslēgas meklējamas vairākos plauktos. Ne tikai tajā, ka no arēnas padzīts ragana Jurčiks.
Starp citu, pilsētā runā, ka Juris, tas kurš Savickis, ir ļoti māņticīgs un uz Rīgu sauktas arī "īstās" raganas, lai tad tās skaidro, kas ir atbildīgs komandas neveiksmēs.
Turpinot par panākumu atslēgām, viena no tām ir veiksmīga leģionāru atlase. Gluži kā tas bija pirmajās kluba pastāvēšanas sezonās pēc tā atjaunošanas, kad vezumu vilka iebraucēju gvardes ar Marselu Hossu, Marku Hartiganu, Metu Elisonu un citiem priekšgalā. Likumsakarības nav tālu jāmeklē – kā netrāpa ar ārzemniekiem, tā čiks vien sanāk. Šī brīža aina ir sekojoša – zviedrs Linuss Videls, kuram tas ir otrais cēliens Rīgā, ir trešais rezultatīvākais spēlētājs līgā ar 10 (5+5) punktiem, bet itāliešu/kanādiešu aizsargs Metjū Majone, kurš jau tiek salīdzināts ar savulaik Rīgā mirdzējušo Metu Robinsonu, ir desmitniekā ar 9 (3+6) punktiem. Viņa sakarā arī jāpiemin cilvēciskās īpašības – līderis ģērbtuvēs un ir viens no lielākajiem "vaininiekiem" labajam noskaņojumam komandā. Arī nākamais rezultatīvākais dinamietis ir leģionārs soms Matiass Mitinens ar četriem vārtiem un piespēli. Jācer, ka šī tendence turpināsies un "atvērsies" arī vietējie produkti.
Kas interesanti, laiku pa laikam "Dinamo" sakarā izskan hipotēze, ka tam jābūt Latvijas klubam, kur vairums ir ar šīs zemes saknēm. Bet dzīvē tas strādā citādāk. Ja vairums ir latvieši, bet nav rezultāta, visi vienojās dziesmā "mums vajag leģionārus". Ja ir legionāri, bet rezultāta arī nav – kādēļ mums uzturēt citu valstu pilsoņus? Tiesa, pēc šīs sezonas veiksmīgā starta īpaši netiek afišēts, arī pārliecinātu nacionāli noskaņotu fanu retorikā, kādēļ mums ir 12 (!) leģionāri. Tauta ir apmierināta un nāk uz "Arēnu Rīga" un, šķiet, ka nevienam netraucē, ka teju puse nav mūsējie.
Treneru kolektīvs un glābējs Gudijs
Jāatzīmē arī veiksmīgais Kristera Gudļevska sniegums. Vidēji mačā ielaisti 1,98 vārti, ar metienu atvairīšanas procentu 92,7. Viņam arī ļoti palīdz aizsargi, jo par "Dinamo" šajā nogrieznī mazāk ielaidušas vien sešas komandas, kas vērtējams kā augstvērtīgs rezultāts.
Nedrīkst ignorēt arī treneru korpusa nopelnu, kas, lai piedod viņu priekšgājēji, ir viens no labākajiem, kas pēdējos (uzsveru - pēdējos, ne vispār) gados Rīgā darbojies. Ģirts Ankipāns savulaik rūdījies pie Pētera Skudras Ņižņijnovgorodā, kaut gan pagājušajā sezonā tika iekārtots funkcionāra krēslā kā menedžeris, bet vēlāk aizstāja Ozo. Artis Ābols trīs sezonas vadīja KHL klubu Toljati "Lada" un smēlies zināšanas pēdējos divos pasaules čempionātos arī no Boba Hārtlija Latvijas izlasē. Klāt ir arī Ronalds Ozoliņš, Edgars Masaļskis un Juris Klodāns. Darbi ir sadalīti un visi zina, par ko ir atbildīgi. Ir izveidojusies lieliska sinerģija, kas nokļūst ģērbtuvēs un pēc tam materializējās uz hokeja laukuma.
Arī iepriekš piesauktais Ļisenkovs atzīmē "Dinamo" treneru korpusu:
"Pagaidām pāragri runāt, ka atgriezusies padomju laikā piedzīvotā hokeja spozme, kad Rīga bija varens spēks mūsu (domāts Krievijas - red.) hokejā, un kad no šīs komandas izauga tādi leģendāri speciālisti kā Viktors Tihonovs un Vladimirs Jurzinovs, bet… Tiek audzināti vietējie speciālisti, kas ir ļoti vērtīgi tādam klubam kā "Dinamo" un viņi pagaidām nepieviļ."
Runā, ka pirmā nopietnā komandas varējuma mēraukla ir pirmā sarežģītā izbraukuma sērija. Kā pirms tās teica Gudļevskis: "Parasti saka, ka labi ir, ja tiek paņemta vismaz puse no punktiem." Un tika! Pirmajā spēlē leģendārā Veina Grecka klātbūtnē Šanhajā ar 4:2 tika uzveikti "Kunlun" hokejisti (Greckis ir šī kluba goda vēstnieks), pēc tam Sibīrijā pamatlaikā zaudēts Habarovskas "Amur" ar 1:2, kaut gan mūsejie izskatījās labāk, bet Vladivastokā ar 3:2 "bullīšos" noņemts vietejā "Admiral" skalps. Tātad, iegūti četri no iespējamiem sešiem punktiem. Tagad rīdziniekus sagaida četru mājas spēļu sērija, bet pretinieki būs ļoti bīstami – Maskavas "Spartak" (23.09.) ar Mārtiņu Karsumu un Kasparu Daugaviņu ierindā, konferences līderi Helsinku "Jokerit" (25.09.), kur labi spēlē Jānis Kalniņš, "Sochi" (27.09.), kas arī tēmē uz izslēgšanas spēlēm. Kā arī viesu sarakstā ir Astanas "Barys" (29.09.), kas Austrumu konferencē ir "play-off" zonā. Līdz šim "Dinamo" spēles šosezon apmeklējuši vidēji aptuveni seši tūkstoši skatītāju (te gan jāņem vērā fakts, ka liela daļa spēļu bijušas izbraukumā), bet ņemot vērā atzīstamo sniegumu, gaidāmajos mačos var prognozēt, ka arēnā redzēsim vēl vairāk.
Debesis atstāsim putniem jeb nekas vēl nav uzvarēts
Ja viss liekās tik labi, tad nepieciešama arī realitātes deva, proti, atrast vietas, kur iespējams "pielikt". Ja leģionāru veidotie virknējumi pagaidām algas "atstrādā" (pilsētā runā, ka arī naudas "Dinamo" maciņā ir nedaudz vairāk kā pērn) ar uzviju, tad vietējiem ir kur progresēt. Gan Lauris Dārziņš, gan Miķelis Rēdlihs noteikti var uzlabot spēli. Tāpat taustās arī Andra Džeriņa maiņa, kur vienā malā ir aktīvais Mārtiņš Dzierkals, bet tiek meklēts trešais ķēdes posms, kurš šo virknējumu paceltu, ja ne jaunā līmenī, tad vismaz izveidotu par draudīgāku spēku. Ceturtā maiņa pilda, ko no tās prasa – aktīva spēle, līderu atpūtināšana un cīņa bez kompromisiem. "Dinamo" mehānisms šobrīd strādā labi, atstājot vietu arī izaugsmes iespējām. Arī šis fakts ir jāņem vērā, bet nedrīkst aizmirst, ka reizēm gadās arī no sērijas "kas augstu lido, zemu krīt".
"Ziniet, kas ir pats labākais šī gada "Dinamo"? Komandas ķīmija un gars! Un tie nav tukši vārdi, jo tieši pie tā visu vasaru strādāja treneru korpuss. Zaudējumi gadās katram. Bet ir jācīnās un jāguļās zem katras ripas. Jāstrādā kā vienotam kolektīvam, pat ja no kāda pretinieka ievērojami atpaliec meistarībā. Ja tas tiek darīts, nekādi pārmetumi nesekos. Un Rīga šobrīd to dara,"
atkal citēju krievu hokeja ekspertu, kuram var piekrist.
Iepriekšējos gados "Dinamo", it īpaši pēdējā, nebija vērojama dzirkstele. Skatītāji regulāri priekšlaicīgi pameta arēnu, jo neredzēja komandā cīņassparu. Šķiet, ka tas būs aiz muguras un paši hokejisti atkal ir sajutuši tik sen aizmirsto izslēgšanas spēļu smaržu. Ceram uz tikpat veiksmīgu turpinājumu.
/nginx/o/2018/09/19/11429453t1hde6d.jpg)