Rozenvalds: Vēlētāju aptauja liecina par to, ka valdības veidošana būs ļoti komplicēta

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes doktora studiju programmas direktors Juris Rozenvalds piedalās sabiedrības iniciatīvu portāla "ManaBalss.lv" rīkotajā preses konferencē kopdares un koprades telpā "The Mill".

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Vēlētāju aptaujas jeb "exit poll" rezultāti liecina par to, ka nākamās valdības veidošana būs ļoti komplicēta, jo koalīciju varētu veidot piecas spēkos ļoti līdzīgas partijas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

"Šīs pēc ilgāka laika ir pirmās vēlēšanas "miera apstākļos" bez būtiskiem satricinājumiem - ārpolitiskā situācija ir salīdzinoši labvēlīga, ekonomika ir augšupejoša. Tomēr redzams, ka vēlētāji ir sodījuši valdošās partijas un visas ir saņēmušas mazāk balsu nekā iepriekš. Tas liecina par vēlētāju vēlmi redzēt ko jaunu, lai gan izvēle ne vienmēr ir racionāla. Vadībā izvirzās jauni politiskie spēki, kas sola ko jaunu," skaidroja Rozenvalds.

Eksperts uzsvēra, ka pēc šiem provizoriskajiem datiem, kas vēl var būtiski mainīties, redzams, ka varētu tikt veidota piecu tā dēvēto latvisko partiju valdība, taču tās visas ir spēkos diezgan līdzīgas.

"Tas katrai no partijām var radīt lielas ambīcijas. Tomēr kopumā šo partiju programmas ir diezgan līdzīgas, tāpēc lieli apvērsumi nav gaidāmi. Nav draudu, ka Latvijai varētu mainīties ārpolitikas kurss, tāpat nešķiet ticami, ka "Saskaņa" varētu tikt iekļauta koalīcijā," sacīja Rozenvalds.

Viņš piebilda, ka "exit poll" dati liecina, ka vērojama relatīva "Saskaņas" neveiksme, jo šī partija priekšvēlēšanu aģitācijai iztērēja visvairāk līdzekļu, taču rezultāts nav tāds, kā cerēts.

"Tāpat Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir uzrādījusi vienu no vājākajiem rezultātiem, kas var nozīmēt to, ka Latvijā būs jauns premjers. Vai tas būs no "Attīstībai/Par!", vai Jaunās konservatīvās partijai, vai Nacionālās apvienības - to tagad nevaram prognozēt," sacīja Rozenvalds.

Viņš arī piebilda, ka 29% no "exit poll" dalībniekiem, kas neatklāja savu izvēli, liecina par to, ka šie dati var būtiski atšķirties no oficiālajiem rezultātiem, lai gan partiju proporcijas varētu saglabāties. Kā vienu no iespējamām izmaiņām Rozenvalds minēja Latvijas krievu savienību (LKS), kuras vēlētāji varētu nebūt atklājuši savu izvēli un var gadīties, ka arī šī partija pārsniedz 5% barjeru.

"Tas būtu ļoti izdevīgi "Saskaņai", jo tad viņi varētu norādīt uz radikāļiem no LKS un pretstatīt tiem "mēreno" "Saskaņu"," piebilda Rozenvalds.

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija "Saskaņa", "Attīstībai/Par!", "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK", Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV", liecina ziņu aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja ("exit poll").

Aptaujas dati liecina, ka Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Jaunā vienotība".

Par "Saskaņu" bija nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli. Par "Attīstībai/Par!" nobalsoja 13,4%, nacionālo apvienību - 12,6%, JKP - 12,4%, bet "KPV LV" - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. ZZS saņēma 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet "Jaunā vienotība" - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsīm un "Progresīvie", par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.