Latvijas drošības iestādes 13.Saeimas vēlēšanām bija sagatavojušās pietiekami labi

"Zinot visus aspektus, kas mums bija pieejami no Francijas un ASV vēlēšanām, mūsu drošības iestādes, kas atbild par drošību un kārtību valstī, bija pietiekami labi sagatavojušās. Neskaitot to, ka visu laiku dzirdējām un lasījām stāstus par neizdevušos un sliktu Latviju, mūsu sagatavotība, monitorējot sociālos tīklus, bija pietiekami laba, lai izvairītos no milzīgiem mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu rezultātus," skaidroja ministrs.

Viņš pieļāva, ka saistībā ar drošības riskiem vēlēšanās vēl sekošot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un citu iestāžu analīze. Pēc viņa domām, izvairīties no kādiem lieliem incidentiem bijis iespējams tādēļ, ka Latvija mācījusies no citām valstīm un sākusi pietiekami ātri gatavoties.

Rinkēvičs atzina, ka incidenti bijuši, piemēram, tika uzlauzts sociālais tīkls "draugiem.lv". Kas un kādā veidā to uzlauzis, ministram gan neesot informācijas.

Sadarbību ar ārvalstīm potenciālo risku novēršanā saistībā ar vēlēšanām Rinkēvičs vērtēja kā labu.

Viņš arī uzsvēra, ka "vienu otru pieredzi Latvija būs gatava nodot citām valstīm, kurās tuvākajā laikā gaidāmas vēlēšanas".

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nav novērojis Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) īstenotus politiski motivētus kiberuzbrukumus, kam būtu ietekme uz 13.Saeimas vēlēšanām, aģentūru LETA informēja SAB.

Ņemot vērā Krievijas militārā izlūkdienesta darbības metodes un sabiedroto valstu pieredzi saistībā ar centieniem ietekmēt vēlēšanas, SAB jau kopš 2018.gada sākuma pievērsa īpašu uzmanību iespējamām GRU kiberaktivitātēm saistībā ar 13.Saeimas vēlēšanām.

Birojā skaidroja, ka Krievijas militārais izlūkdienests ir bijis iesaistīts Krievijas īstenotajās kampaņās, kuru mērķis bija vēlēšanu procesa ietekmēšana atsevišķās Rietumvalstīs. ASV institūcijas publicējušas salīdzinoši detalizētu informāciju par to, kā tika īstenoti ASV prezidenta vēlēšanām pieskaņotie kiberuzbrukumi 2016.gadā, tajā skaitā ASV Tieslietu ministrija ir izvirzījusi apsūdzības konkrētiem GRU virsniekiem, atgādina SAB.

Savukārt projekta "DFR Lab" dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva aģentūrai LETA apliecināja, ka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (StratCom) no ārvalstīm nākošu dezinformāciju priekšvēlēšanu laikā nav novērojis, tomēr tās esamību pilnībā nevarot izslēgt.

Komentējot to, vai konstatētas aktivitātes, kas saistībā ar vēlēšanām tiktu īstenotas no ārvalstīm, Aleksejeva skaidroja, ka no ārpus valsts robežām nākoša dezinformācija saistībā ar vēlēšanām nav novērota. Tomēr viņa vērsa uzmanību, ka Latvijā eksistē mediji, kurus finansē Krievijas valdība, un šie mediji tendenciozi runāja par vēlēšanām, aizstāvot vienu partiju un kritizējot citu.

"Neredzējām, ka ārvalstu ietekme izpaustos tieši saistībā ar šīm vēlēšanām. Vienlaikus ir skaidrs, ka tie ietekmes līdzekļi, kas šeit jau eksistē, tika vairāk vai mazāk izmantoti," piebilda "StratCom" pārstāve.

Viņa skaidroja, ka dezinformācijas kampaņas vai viltus ziņas klasiskā to izpratnē, kas būtu vērstas saistībā ar 13.Saeimas vēlēšanām, nav novērotas. Tāpat neesot novēroti lieli tā saucamo "botu" tīkli. "Tika mēģināts manipulēt ar sabiedrības viedokli, bet tā, ka tiktu izplatīta pilnīgi sagrozīta informācija, to neesam novērojuši," piebilda Aleksejeva.