NEPLP vērsīsies tiesā pret bijušo Latvijas Radio valdi
Papildināta

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Āboliņš.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Latvijas Radio kapitāldaļu turētāju sapulcē šodien pieņemts lēmums vērsties tiesā pret bijušo Latvijas Radio valdi par radio nodarīto zaudējumu solidāru atlīdzību, šodien žurnālistiem sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Āboliņš.

Āboliņš pastāstīja, ka šodien notikusi Latvijas Radio kapitāldaļu turētāju sapulce, kurā pieņemts lēmums vērsties tiesā ar civilprasību pret Latvijas Radio bijušo valdi - Aldi Pauliņu, Sigitu Roķi un Uldi Lavrinoviču par zaudējumu solidāru atlīdzināšanu.

Prasības summa ir 33 193,41 eiro. Prasība tiek celta saistībā ar Latvijas Radio nodarītajiem zaudējumiem, būtiskām grāmatvedības un personāldatu nesakritībām un pilnīgu tiesisko seku neizvērtēšanu.

Āboliņš norādīja, ka 2016. gada pārskatā netika iekļauta ievērojama summa saistību ar uzkrātajiem un neizmantotajiem darbinieku atvaļinājumiem.

NEPLP loceklis Patriks Grīva uzsvēra, ka iepriekš Latvijas Radio bija sarežģīts laiks, kad tostarp izteikta neuzticība Latvijas Radio valdei.

"Ne viss ir gājis gludi, bet esam apmierināti ar situāciju, kāda ir tagad," vērtēja Grīva.

"[Valsts kontroles] ziņojumā lasāms par riskiem, slēdzot sponsorēšanas līgumus, kur norādītas raidījuma tēmas, kas var radīt risku par raidījuma saturu," atgādināja Grīva.

Tāpat konstatēti dubultie finansējuma riski, ka sadarbības parteru, sponsoru finansējums norādīts līgumos neparedzētiem izdevumiem, par ko jau samaksāts no valsts budžeta.

Revīzijas periodā izmaksātas būtiskas piemaksas par papildu darbu darbiniekiem. Papildu revidenti norādīja, ka kapitlāsabiedrības rentabilitātes rādītāji kopš 2014. gada strauji kritušies un bijuši zem nulles, pastāstīja Grīva.

Āboliņš skaidroja, ka lēmums pieņemts šodien, jo iepriekšējais darbs bija turpinājies, tika saņemts Latvijas Radio izveidotās grupas ziņojums, kuru izvērtējot, pieņemts attiecīgais lēmums.

Uz jautājumu par to, vai Latvijas Radio gada pārskati un revidentu atzinumi jau iepriekš nesniedza faktus, kas kalpoja par pamatu lēmumam vērsties tiesā, NEPLP locekļi atzina, ka 2016. gada atskaitēs neparādījās grāmatvedības problēmas, ko konstatēja Valsts kontrole.

"Man tas bija pārsteigums, jo gada pārskatu auditēja starptautiski atzīts uzņēmums. Uzdevām jautājumu, kāpēc tas tā varēja notikt. Atbilde ir tāda, ka tie ir dati, ar kuriem strādāja auditēšanas firma. Acīmredzot, kaut kas auditorfirmām tika neiedots vai apzināti noslēpts," teica NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Āboliņš uzsvēra, ka brīdī, kad tika izteikta neuzticība iepriekšējai Latvijas Radio valdei, par lēmuma pamatotību nebija nekādu šaubu.

"Valsts kontroles revīzija dod papildu materiālu, ar ko tālāk strādāt. Tas arī plašākai sabiedrībai parāda, ka visas Latvijas Radio problēmas, kuras aktualizējām pagājušajā gadā, konstatēja arī Valsts kontrole," pauda Āboliņš.

Uz augšu