/nginx/o/2018/07/19/10920059t1hfb5b.jpg)
Latviešiem ir daudz svinamu svētku, īpaši rudenī - Mārtiņdiena, Lāčplēša diena, 18. novembris. Dziedātāja Laura Raila, kura vasarā kļuva par māmiņu dēliņam, stāsta, kā viņas ģimenē tiek atzīmēti svētki un atklāj, ko plāno mācīt savam dēliņam.
Laura Raila atklāj, kā ģimenē svin svētkus un kāpēc šogad neskatīsies salūtu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Mēs ģimenē ļoti bieži sanākam kopā," Laura Raila stāsta. "Vārda dienas, dzimšanas dienas svinam pie svētku galda, runājam, mēdzam arī satikties tāpat uz kādu svētdienas pasēdēšanu. Tas ir forši, vairāk vieno. Mārtiņdienu vienmēr asiocēju ar skolas laiku, tur tā tiek svinēta krāšņi. Lācpēša dienu īpaši nesvinam, bet 18. novembrī gan ir pacilāta svētku sajūta, un, ja ne katru gadu, tad ik pa retam sanākam uz svētku vakariņām. Esmu braukusi arī uz salūtu, šogad noteikti to nedarīšu, ne tikai nesen dzimušā dēliņa dēļ, bet arī nesamērīgās summas dēļ, kas tiks tērēta."
Mēs tagad svinam ne tikai latviešu svētkus - Valentīndienu, Helovīnu. Laura stāsta, ko par to domā: "Man šķiet, ja jebkurš iemesls, lai sanāktu kopā vai par otru atcerētos, ir foršs. Diemžēl ne visi to dara parastā dienā, tādēļ ir labi, ka ir tādi svētki, pie kā pieturēties. Vīriešiem aktīvāk vajadzētu nest puķes... Helovīns jau tā pati veļu diena vien ir, tik modernizēta. Šogad man bija atklājums, kad vīrs paziņoja, ka mēs tādus nesvinam, taču es jau vairākus gadus esmu ieviesusi oranžo tēmu pārtikā 31. oktobrī, arī šogad ēdām oranžu."
Kāpēc aizmirstam par nacionālajiem svētkiem, tradīcijām? Laura dalās pārdomās: "Tas ļoti atkarīgs no ģimenes, vai vecāki šo tradīciju ieaudzinājuši, vai skolā tā saistās ar patīkamām emocijām, lai vēlētos to ieviest ģimenē, kad bērns izaugs. Jā, protams, es dēliņam mācīšu arī to, ka, lai atcerētos par ģimeni, draugiem un radiem, nav vajadzīgi svētki, to var darīt ikdienā. To novēlu visiem."
