/nginx/o/2018/11/13/11570213t1h0491.jpg)
Cik jauki, kad tevi mājās kāds gaida - visjaukāk, ja tas ir kāds pūkains zvēriņš, ko vakaros apčubināt. Kārtīga izmēra suni turēt dzīvoklī Rīgā ir mokoši gan sunim, gan saimniekam, bet no kaķa alerģija. Pēc kārtīgas dzīvnieku pasaules izpētes pieņēmām lēmumu - mūsu mājās laiks ienākt seskam!
Domājot par to, kādu mājdzīvnieku izvēlēties, mūsu idejas svārstījās no iguānas līdz pat pundurezim. Tomēr katra potenciālā izvēle ar kaut ko neapmierināja - iguānai nepieciešams liels terārijs, jābaro ar ko eksotisku, turklāt tā lielāko dzīves daļu tikai sēž uz zara, savukārt pundurezis diez vai veiksmīgi padosies čubināšanai.
Vēlējāmies kaut ko, kas būtu starp suni un kaķi, un mazāk nāvējošs alerģiskiem cilvēkiem, tādēļ nonācām pie lēmuma iegādāties sesku.
Tas ir aktīvs un dzīvespriecīgs, nav liels, taču ar raksturu, turklāt lielāko dienas daļu pavada guļot, līdz ar to ir piemērots cilvēkiem, kuri visu dienu ir darbā.
Mājas sesks jeb fretka (mustela putorius furo) ir caunu, vai, pēc citas klasifikācijas - sermuļu dzimtas plēsējs. Zvēriņš ir aktīvs, ļoti veikls un ar augstu intelektu apveltīts, vēsta portāls Seskumīlis.
Fotogalerija: Mājas sesks Hilberts
Seski kā mājdzīvnieki nav jaunums - šie caunveidīgie kļuvuši par mājas mīluļiem vismaz pirms 800 gadiem, bet, iespējams, tas noticis jau krietni senāk. Viduslaikos tos izmantoja kaitīgo grauzēju iznīcināšanai un trušu medībās. Par dekoratīviem dzīvniekiem seski kļuvuši vien nesen, taču tagad tie ir populāri mājdzīvnieki daudzās pasaules valstīs.
Īsumā par mājas sesku:
Kas jāņem vērā, izvēloties sesku?
Ja vēlies iegādāties sesku mazuli, tad piemērotākais vecums, kad to vest mājās, ir no diviem līdz četriem vai pieciem mēnešiem. Vislabāk to iegādāties no audzētāja, kurš seskus turējis mājās - tad tā adaptācija jaunos apstākļos būs vieglāka un ātrāka. Sesks būs pieradis pie cilvēka klātbūtnes un uzmanības, kā arī zinās, kā uzvesties dzīvoklī.
Uzmanība jāpievērš divām lietām:
Kas jāsagatavo pirms dzīvnieka atvešanas mājās?
Seskam būs nepieciešams liels būris - Hilberta telpas dimensijas mērāmas 100X90X80 centimentos. Papildus nepieciešams dzēriena trauciņš tāds pats kā grauzējiem, ēdiena trauciņš un šūpuļtīkls.
Ieteikums būri sākt meklēt krietnu laiku pirms dzīvnieciņa iegādes, jo pareizā izmērā to atrast nav viegli - veikalu piedāvājumā ir vai nu būris trusim, kas aktīvajam seskam būs par mazu, vai nu būris, kur turēt zirgu vai ko tamlīdzīgu.
Hilberta māju pēc ilgas meklēšanas nejauši atradām kādā zoo veikalā bez nosakuma, taču tas derēja lieliski.
Tieši pirms dzīvnieka ierašanās mājās jāsagatavo tam svaigs ūdens, ēdiens un kāda sedziņa.
Mūsmājās Hilberts ieradās kā trīs mēnešus jauns mazulis, no audzētājas Inčukalna pusē. Pārdzīvojis tālo braucienu līdz Rīgai, viņš sākumā kārtīgi izgulējās un tikai pēc tam sāka pētīt jauno apkārtni. Pirmās trīs dienas zvēriņš bija ārkārtīgi mierīgs un bailīgs - mēs ļāvām viņam apostīt katru dzīvokļa kaktu un savā nodabā pierast pie jaunās vides. Bet pēc nedēļas no bailīgā Hilberta vairs nebija ne miņas!
Tā kā seskam daudz laika jāpavada ārpus būra, un šis noteikti ir ļoti ziņkārīgs dzīvnieks, dzīvokļa iekārtojumu būs nepieciešams nedaudz pārveidot.
Jāpārbauda, vai nav kādas spraugas un caurumi, kurās sesks varētu ielīst un pazust vai sevi savainot. Seskam arī nav dabisku baiļu no augstuma, tādēļ bieži par to nāves iemeslu kļūst izkrišana pa logu - dzīvoklī būs nepieciešams pārbaudīt, vai zvēriņš nevar uzlīst uz palodzes vai arī priekšā logiem uzlikt sietu. Ārdurvīm un durvīm uz telpām, kur seskam nevajadzētu iekļūt, jābūt cieši aizveramām.
Seskam bīstama dažāda sadzīves ķīmija un medikamenti - tie jānovieto augstākos plauktos, kur ziņkārīgais purniņš netiks tiem klāt. Vēl mājas seskam ļoti interesē un garšo gumija - arī dažādi sīki gumijas un plastmasas priekšmeti, televīzijas pultis un jebkas neēdams, no kā dzīvnieks varētu nokost gabalu un norīt, jātur pēc iespējas tālāk.
Kā arī vēl viena būtiska nianse - esi gatavs atvadīties no istabas augiem redzamās vietās.
Personiskā pieredze rāda - ja sesks ieraudzīs melnzemi podiņā, dažu sekunžu laikā tā būs uz visām virsmām tuvāko četru metru rādiusā, zem grīdas līstēm un uz sienām, augs apkošļāts lēni atvadīsies no dzīvības, bet pats sesks, melnu muti un smīnu purniņā, leposies ar izrakto bedri.
Un kā ar smaku?
Seskam, tāpat kā jebkuram mājdzīvniekam, piemīt savs specifiskais aromāts. Diezgan plaši ir izplatīts viedoklis, ka seskam piemīt ārkārtīgi nepatīkama smaka, taču tā gluži nav. Patiešām spēcīgs aromāts raksturīgs tikai nekastrētiem sesku tēviņiem riesta laikā, bet mātīšu un kastrēto tēviņu aromāts ir pavisam vājš, tas nedaudz atgādina muskusa un medus smaržu, un vairumam cilvēku tas pat patīk.
Anālajā atverē seskam ir dziedzeri, caur kuriem zvēriņš izdala smaku, ja ir ļoti uztraucies vai nobijies.
To, kā tad sesks pa īstam smird, Hilberts parādīja, kad pielika purniņu pie karstas cepeškrāsns, nobijās un izsmidzināja savu smakas dziedzeru saturu.
Sekas bija dramatiskas - grīdu nācās pārmazgāt vairākas reizes, paklāju atstāt ķīmiskajā tīrītavā, telpu vēdināt ilgāk nekā pusstundu un pašiem, liecoties laukā pa piektā stāva logu, tvert svaigu gaisu. Pēc šī notikuma rūpējāmies, lai šādas situācijas vairs nekad neatkārtotos.
Ko sesks ēd?
Sesks ir plēsējs, tāpēc viņa uztura galvenā sastāvdaļa ir gaļa. Seskiem nepieciešams augsti kalorēts dzīvnieku valsts izcelsmes uzturs, kurā ir 34-40 procenti olbaltumvielu, ne mazāk kā 22 procenti tauku un ne vairāk kā divi procenti šķiedrvielu. Šādām prasībām atbilst lielākā daļa profesionālo sauso barību kaķēniem. Zooveikalos pieejama arī barība tieši seskiem, taču, ne visos un ne vienmēr.
Drīkst: putnu, liellopa vai truša gaļas gabaliņu, paipalu olu vienu reizi nedēļā un speciāli seskiem domātos kārumus.
Nedrīkst: augļus un dārzeņus (tie seska organismā nepārstrādājās un var aizsprostot zarnu traktu), suņu barību, zivis, piena produktus un produktus, kuru sastāvā ir sīpoli un ķiploki.
Kā šis mājdzīvnieks jākopj?
Seskam regulāri jāapgriež nagi - ja tie ataug, dzīvnieks sāk izskatīties pēc kurmja un var savainot gan sevi, gan saimnieku. To dara ar speciālām knaiblītēm, kas domātas dzīvniekiem. Naga galu nogriež aptuveni 2-3 mm attālumā no dzīvās naga daļas. Pirmo reizi labāk to darīt pie vetārsta - ārsts arī iemācīs, kā to izdarīt mājas apstākļos.
Ausu tīrīšanu veic pēc vajadzības ar vates kociņu - uzmanīgi jānotīra tikai ārējā auss daļa, nav nepieciešams ar kociņu tikt dziļāk.
Veselam seskam ausis ir tīras, tajās var būt nedaudz sarkanbrūna ausu sēra. Ja sēra ir daudz, plēksnītēs ar melniem punktiņiem, sesks pastiprināti kasa ausis vai purina galvu - nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta.
Zobus sesks tīra pats, graužot cietu barību. Savukārt mazgāt sesku nepieciešams tikai tad, kad tas sasmērējies, izmantojot seskiem vai kaķēniem paredzētu šampūnu.
Cik aptuveni izmaksā seska iegāde un uzturēšana?
Pats dzīvnieks izmaksās no 70 - 120 eiro. Būris: 80 - 150 eiro. Būris, kurā dzīvnieku pārnēsāt: 30 eiro.
Būra iekārtojums: guļamtīkls - 7 eiro, sedziņa - 5 eiro, trauks ēšanai - 3 eiro, tualete - 5 eiro.
Nagu knaiblītes - 5 eiro, pavadiņa - 10 eiro, sausā barība, kārumi - 20 eiro mēnesī.
Dzīvniekam nepieciešama aptieciņa ar vitamīniem un spalvu izvadīšanas pastām - tas kopā izmaksās ap 50 eiro.
Sesks arī regulāri jāved pie veterinārsta vakcinēt - pirmā vakcīna, ja seskam izveido arī pasi un to čipo, izmaksā aptuveni 45 eiro, bet gadā izmaksas par vakcināciju būs aptuveni 25 eiro.
Noderīgi atcerēties:
Pirms mājdzīvnieka iegādes noteikti jāņem vērā, ka sesks prasīs daudz uzmanības - ne tikai tas izrādīs vēlmi spēlēties, kožot papēžos, bet arī izrakņās kādu telpaugu vai pačurās uz paklāja, ja to nedarīsi. Bet, ja esi gatavs mājās ielaist "mazu teroristu", draudzība un jautrība, ko saņemsi pretī no šī dzīvnieciņa, būs neizmērojama!
/nginx/o/2018/09/19/11429407t1h7694.jpg)
