/nginx/o/2018/09/09/11401974t1hffcd.jpg)
Eiro banknotes un monētas burkā. Ilustratīvs attēls.
FOTO: Edijs Pālens/LETA
Dati rāda, ka vismaz 150 eiro liels nodokļu parāds ir piektdaļai no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, kuros reģionos ir augstākais nodokļu nemaksātāju īpatsvars, kuras nozares tie pārstāv un cik lieli nodokļu parādi ir katrā no reģioniem.
Dati rāda, ka 29,72% no visiem parādniekiem patlaban ir reģistrēts nodrošinājums, 14,95% – apturēta saimnieciskā darbība, bet 13,74% – uzsākts likvidācijas process.
Starp nodokļu parādniekiem ir arī nepilni 2% uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, tiesiskās aizsardzības vai arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.
Šo uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 264,49 miljonu eiro, un teju 8% no maksātnespējīgajiem nodokļu parādniekiem veido būvniecības uzņēmumi.
Parādnieku rindās – arī ārvalstnieki
Lursoft izpētījis, ka no visiem nodokļu parādniekiem 14,24% ir ārvalstu kapitāls un pārsvarā jeb 80,18% gadījumu ārvalstu dalībniekiem pieder vairāk nekā 50% no uzņēmuma kapitāldaļām. To vidū visbiežāk starp dalībniekiem atrodami pārstāvji no Krievijas, Lietuvas un Igaunijas.
Ārvalstu kapitāla uzņēmumu nodokļu parāds novembra sākumā sasniedza 195,61 miljonus eiro, un visbiežāk nodokļu parādnieku rindās nonākuši ārvalstniekiem piederošie nekustamo īpašumu, kravu pārvadājumu, kā arī ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi.
Absolūts vairākums ārvalstniekiem piederošo nodokļu parādnieku reģistrēti Rīgā – 72,12%. Pierīgā savu juridisko adresi reģistrējuši vēl 12,73% no ārvalstniekiem piederošajiem uzņēmumiem, kuriem šā gada novembra sākumā bija reģistrēts nodokļu parāds, savukārt Kurzemē – 4,66%, bet Latgalē – 5,12%. Vismazāk šādu uzņēmumu ir Vidzemē un Zemgalē, attiecīgi 2,53% no kopējā ārvalstniekiem piederošo nodokļu parādnieku skaita un 2,84%.
Vismazākais nodokļu parādnieku īpatsvars – Kurzemē un Vidzemē
Attiecinot parādnieku skaitu pret reģionos reģistrēto uzņēmumu kopskaitu, redzams, ka visvairāk to ir Rīgā (vismaz 150 eiro liels nodokļu parāds ir 24,21% no visiem galvaspilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem) un Pierīgā (21,21%).
Tikmēr viszemākais parādnieku īpatsvars, attiecinot to pret kopējo reģionā reģistrēto uzņēmumu skaitu, šā gada novembrī bijis Kurzemē (15,19% no visiem reģionā reģistrētajiem uzņēmumiem) un Vidzemē (15,60%).
Tiesa, izpētot padziļināti informāciju par Vidzemē un Kurzemē reģistrētajiem parādniekiem, atklājas, ka mazāks parādnieku īpatsvars nenozīmē mazāku parāda kopsummu, kas uzskatāmi redzams Kurzemes gadījumā.
Lursoft aprēķinājis, ka Kurzemē reģistrēto uzņēmumu nodokļu parāda summa veido 50,78 miljonus eiro (6,22% no kopējā nodokļu parāda, kuru novembra sākumā parādā bijuši Latvijā reģistrētie uzņēmumi).
Ceturto daļu no Kurzemes uzņēmumu nodokļu saistībām veido Grobiņas novada uzņēmums SIA Riepu bloki, kura parāda apjoms novembra sākumā sasniedza jau 12,97 miljonu eiro.
Lursoft datubāzē pieejamā informācija rāda, ka uzņēmumam šā gada janvārī pasludināts maksātnespējas process. Tikmēr Vidzemes uzņēmumu nodokļu parāda summa, salīdzinot ar Kurzemi, bijusi vairāk nekā divas reizes mazāka – 20,86 miljonu eiro (2,55% no kopējās nodokļu parāda summas).
No galvaspilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem nodokļu parādi ir teju ceturtajai daļai uzņēmumu, un tie kopā veido 561,87 miljonu eiro jeb 68,80% no kopējās nodokļu parādu summas. Lielākajai daļai jeb 65,86% no visiem Rīgā reģistrētajiem nodokļu parādniekiem saistību apmērs pārsniedz 1000 eiro. Līdzīga situācija novērojama arī Latgalē, kur no visiem nodokļu parādniekiem 65,72% uzņēmumu nodokļu parāda apmērs pārsniedz 1000 eiro.
Jāpiebilst, ka situācija ir samērā līdzīga visos reģionos, jo no visiem nodokļu parādiem aptuveni 62,22%–65,86% gadījumu parāda apmērs pārsniedz 1000 eiro. Viszemākais šādu parādu īpatsvars ir Vidzemē – 62,22% no visiem nodokļu parādiem.
Visvairāk nodokļu parādnieku – būvniecībā
Analizējot nozares, kurās ir visvairāk nodokļu parādnieku, priekšplānā izvirzījusies dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība. Šīs nozares uzņēmumi veido 3,81% no kopējā nodokļu parādnieku skaita, un to parāda summa sasniegusi 25,51 miljonu eiro. Trešdaļai šo uzņēmumu patlaban reģistrēti nodrošinājumi, 14,59% apturēta saimnieciskā darbība, bet 12,77% – uzsākts likvidācijas process.
Dažādos reģionos gan šo nozaru saraksts ir atšķirīgs, taču it visos reģionos starp TOP 5 biežākajiem nodokļu nemaksātājiem dominē automobiļu apkope un remonts, kā arī kravu pārvadājumi pa autoceļiem.
Tikmēr Latgalē starp TOP 5 nozarēm, kuru pārstāvētie uzņēmumi ir biežākie nodokļu parādnieki, dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība nav pārstāvēta.
Nozares, kurās reģistrēts vislielākais skaits nodokļu parādnieku:
1. dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība;
2. kravu pārvadājumi pa autoceļiem;
3. restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi;
4. automobiļu apkope un remonts;
5. sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.
Lursoft aprēķinājis, ka Kurzemē un Pierīgā visvairāk nodokļu nemaksātāju nāk no dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības jomas, Vidzemē – mežizstrādes, Zemgalē un Latgalē – no kravu pārvadājumu nozares, savukārt Rīgā – no restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sfēras.
Tikmēr, raugoties pēc nodokļu parāda kopsummas, pirmajās rindās izvirzās pavisam citas uzņēmējdarbības nozares, un dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība pēc parādu kopsumma ierindojusies vien 8. vietā.
Nozares, kuru uzņēmumiem reģistrēts vislielākais nodokļu parāds:
1. uzglabāšana un noliktavu saimniecība: 43,64 miljoni eiro;
2. elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecība: 31,11 miljoni eiro;
3. kravu pārvadājumi pa autoceļiem: 30,84 miljoni eiro;
4. kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība: 29,35 miljoni eiro;
5. automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana: 28,13 miljoni eiro.
Teju 60% pērn strādājuši ar zaudējumiem.
Pētījuma dati atklāj, ka pārskatu par saimniecisko darbību pagājušajā gadā iesnieguši vien 62,11% no visiem nodokļu parādniekiem. Nepilni 5% no šiem uzņēmumiem norādījuši, ka pagājušajā gadā nav guvuši ne ieņēmumus no saimnieciskās darbības, ne arī peļņu.
Lursoft aprēķinājis, ka nodokļu parādnieki 2017. gadā apgrozīja 5,76 miljardus eiro, bet gadu iepriekš, proti, 2016. gadā, to apgrozījums bija 6,30 miljoni eiro. Tikmēr šo uzņēmumu zaudējumi pērn turpināja palielināties, sasniedzot 207,60 miljonus eiro.
Dati liecina, ka ar zaudējumiem pagājušajā gadā strādājuši 58,28% no visiem nodokļu parādniekiem, kuri iesnieguši pārskatu par aizvadīto gadu. Lielākie zaudētāji pērn bijuši AS KVV Liepājas metalurgs (62,52 milj. eiro) un AS A Holding (14,36 milj. eiro).
Visvairāk nodokļu parādnieku, kuri 2017. gadā strādājuši ar zaudējumiem, pērn bijis Rīgā – 60,08% no visiem parādniekiem, kuri iesnieguši pārskatus. Pārējos reģionos uzņēmumu, kuri strādājuši ar zaudējumiem, īpatsvars pagājušajā gadā svārstījies robežās no 53,91% Vidzemē līdz 58,80% Latgalē.
Tiesa, starp nodokļu parādniekiem atrodami arī daudzi veiksmīgi uzņēmumi, kuru apgrozījums un peļņa mērāmi miljonos eiro.
Lursoft aprēķinājis, ka no visiem nodokļu parādniekiem 2,18% uzņēmumu pērn apgrozījuši katrs vismaz 1 miljonu eiro. Līderis to vidū ir degvielas tirgotājs SIA East-West Transit ar pagājušajā gadā apgrozītiem 145,63 miljoniem eiro.
VID publicētie dati liecina, ka uzņēmuma nodokļa parāds uz šā gada 7. novembri bija 4,38 miljoni eiro. Otrs lielākais apgrozījums – 104,04 miljoni eiro – pagājušajā gadā bija AS Valmieras Stikla šķiedra.
Uzņēmuma nodokļu parāds šā gada novembra sākumā sasniedza 376,89 tūkst. eiro. Uzņēmums starp visiem nodokļu parādniekiem ir arī lielākais pelnītājs, jo pērn tā peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 5,42 miljoni eiro.
Nodokļu parādnieki pērn bijuši arī nozīmīgs darba devējs. Lursoft pētījuma dati rāda, ka uzņēmumi, kuru nodokļu parāds šā gada novembra sākumā sasniedza vismaz 150 eiro, pagājušajā ar darbavietām nodrošināja 132 596 darbiniekus, līdere starp tiem ir jau iepriekš pieminētā AS Valmieras Stikla šķiedra (1063 darbinieki) un AS Rīgas Taksometru parks, kas pērn bija darba devējs 597 darbiniekiem. Uzņēmuma nodokļa parāds mēneša sākumā sasniedza 330,31 tūkstošus eiro.
Uzņēmumu skaits, kas iesniedzis gada pārskatus par 2017. gadu, attiecināts pret kopējo nodokļu parādnieku skaitu attiecīgajā reģionā.
Dati par nodokļu parādniekiem, balstoties uz VID sniegto informāciju, aprēķināti uz 14.11.2018. Pētījumā analizēti uzņēmumu nodokļu parādi uz 07.11.2018.
