O 1.12.2020.

Pagājis pusgads, kopš ieviesta datu aizsardzības regula. Kas mainījies?

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Jau pusgadu Latvijā darbojas Eiropas datu aizsardzības regula un, lai gan lielu satricinājumu nav bijis, uzņēmumiem un valsts iestādēm vēl ir pie kā piestrādāt - vēsta LNT Ziņu raidījums Top 10.

Šogad stājās spēkā jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula, bet pirms tam tika celta trauksme, ka tikai 10% uzņēmumu tam ir gatavi.

"Tādā ziņā varbūt tā panika bija arī to vērta," stāsta sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Ieva Andersone. "Vai tiešām būs jau uzreiz lielie sodi, vai nevarēsim vairs skolās fotografēt, tagad visur būs jāprasa piekrišana. Protams, ka īstenībā tik traki nav."

Regulas rezultātā reklāmām ikdienā vajadzētu palikt mazāk - lai uzņēmumi, piemēram, sūtītu e-pastus vai īsziņas ar savām reklāmām, tagad nepieciešama adresāta piekrišana.

"Jā, pēc jaunās datu regulas to var darīt tikai tiem, kas ir devuši šīs te īpašās, teiksim, atļaujas," teic Maxima Latvija pārstāve Liene Dupate-Ugule, apgalvojot, ka uzņēmums regulu nepārkāpj.

Tomēr LNT Ziņas novērojušas, ka īsziņa ar Maxima reklāmu nosūtīta arī kādam, kurš nav lojalitātes kartes īpašnieks un attiecīgajā veikalā nemaz neiepērkas.

"Ja tas tā ir noticis, tad tā ir kāda sistēmas kļūme, jo tas, protams, notiek automatizēti," skaidro Dupate-Ugule.

Šo gadījumu Maxima pārbaudīja un secināja, ka kļūme radusies kāda klienta neskaidrā rokraksta dēļ, proti, kādā no anketām norādītajā telefona numurā cipars deviņi atpazīts kā cipars trīs. Kļūdu Maxima esot novērsusi.

Ja reklāmu nākšana nebeidzas pat pēc vēršanās pie uzņēmuma, advokāte Ieva Andersone aicina vērsties Datu valsts inspekcijā, jo regula, visticamāk, ir pārkāpta.

"Mūsu privātais mobilais tālrunis ir mūsu privātā dzīve savā ziņā, un mums ir tiesības sagaidīt, ka neviens uzņēmums uz to reklāmu bez mūsu piekrišanas nesūtīs," teic Andersone.

Kopš spēkā ir jaunā regula, Datu valsts inspekcija saņēmusi vairāk nekā 1000 sūdzību par, iespējams, nelikumīgām darbībām ar personas datiem.

Inspekcija ir uzsākusi 74 pārkāpumu un pārbaudes lietas. Sodīts neviens vēl nav, bet ir izteikti četri brīdinājumi.

Nozares uzrauga sniegtā informācija arī liecina, ka ar regulas prasību ieviešanu netiek galā pašvaldības, kurām obligāti jāalgo datu aizsardzības speciālists. No 119 pašvaldībām tādi ir iecelti tikai 26.

Tāpat nav gluži skaidrs, kā rīkoties ar tik sensitīviem datiem kā ziņām par pacientu veselības stāvokli. Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs vērš uzmanību, ka joprojām jāsaprot, kā attālināti identificēt pacientus - proti, kā pārliecināties, vai zvanītājs ir tas, par ko uzdodas.

"Viens no tiem galvenajiem jautājumiem, ko mums solīja Veselības ministrija - uztaisīt tādu pacientu atpazīšanas metodi, kas ir vienota visās Latvijas slimnīcās," teic Kalējs. "Pašlaik pacientus pa telefonu vai kā citādi atpazīst pēc kaut kādiem noteiktiem datiem – pēc matu krāsas vai pēc mašīnas numura, vai kā tamlīdzīgi. Bet mēs vēlamies, lai mums būtu vienota sistēma visā Latvijā."

Pēc Kalēja teiktā, nav atrisināts arī tas, kā ar informāciju par pacientu datiem savstarpēji apmainās privātie medicīnas pakalpojumu sniedzēji ar valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm - informē LNT Ziņas.

Aktuālākās ziņas