Vējonis: Pielaide valsts noslēpumam nevar tikt piešķirta automātiski (4)

Prezidenta kancelejā aģentūru LETA informēja, ka Vējonis ir pārliecināts - speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam saņemšanas regulējumā Latvijā ir nodrošināts līdzsvars starp valsts drošības un demokrātijas interesēm.

"Valsts drošības un demokrātijas pastāvēšanas interesēs ir vērtēt personu atbilstību pieejai valsts noslēpumam ar mērķi sargāt valsts noslēpumu un sabiedrības kopējās intereses, tāpēc pielaides nevar tikt piešķirtas automātiski. Latvijas likumos ir nodrošināts līdzsvars starp valsts drošības un demokrātijas interesēm," uzsvēris prezidents.

Valsts prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesa ir vērtējusi speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu regulējumu un atzinusi, ka valsts drošības intereses prasa, lai pieeja valsts noslēpumam būtu tikai tādām personām, kuru personiskās īpašības nepieļautu risku, ka valsts noslēpums varētu tikt izpausts, tādējādi nodarot kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.

"Latvija ir tiesiska valsts un neviens, tai skaitā, Valsts prezidents, nedrīkst ietekmēt drošības iestāžu lēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanu gan nacionālajā, gan Eiropas Savienības, gan NATO līmenī," teica Vējonis.

Vējoņa paziņojums ir tapis pēc tam, kad "KPV LV" premjera amata kandidāts Aldis Gobzems ir nācis klajā ar virkni aicinājumu reformēt pielaižu sistēmu, jo, lai arī viņš ir nominēts premjera amatam, nav skaidrības, vai viņš iegūs šādu pielaidi un varētu pilnvērtīgi strādāt.

Sākotnēji "KPV LV" piedāvāja noteikt automātisku pielaidi valsts noslēpumam visiem deputātiem un ministriem, taču, sastopoties ar citu partiju iebildumiem, vēlāk mudināja apsvērt iespēju likumā noteikt, ka pārbaude par pielaidi valsts noslēpumam jāveic trīs nedēļu, nevis sešu mēnešu laikā.

Vaicāts, vai tik kardināla pārbaudes termiņa samazināšana attiecībā uz visām personām neatstās negatīvas sekas uz valsts drošību, piemēram, ļaujot piekļuvi valsts noslēpumam saņemt pietiekoši neizvētītiem cilvēkiem, Gobzems atbildēja noraidoši. Politiķis akcentēja, ka efekts būs tieši pretējs un nodrošinās valsts drošību, jo "specdienestam ir jāspēj reaģēt ātri".

Premjera amata kandidāts norādīja, ka viņa pārstāvētā partija "KPV LV" vēlas risināt jautājumu, kas saistīts ar pielaidēm valsts noslēpumam, jo tas neesot tikai jautājums, kas skar viņu personīgi, bet vairāk esot "saistīts ar demokrātijas potenciālu apdraudējumu", ņemot vērā, ka 13. Saeimā vairāk nekā puse ir jauni deputāti, pret kuriem visiem esot iespējams izmantot šāda veida argumentāciju, kā pret Gobzemu, proti, ka viņam nevar uzticēt amatu, jo nav skaidrības par pielaides valsts noslēpumam iegūšanas iespējām.

Gobzems uzskata, ka nav demokrātiska situācija, kad jauns politiķis, ņemot vērā nepieciešamo pārbaudes laiku pielaides valsts noslēpumam saņemšanai, nevar ieņemt Ministru prezidenta vai ministra amatu. Politiķis ir pārliecināts, ka šāda sistēma nepastāvot "nevienā pasaules valstī". Vējoņa lēmums nominēt viņu premjera amatam ir kā signāls, ka visiem, arī drošības dienestiem, jāciena demokrātija, pauda Gobzems un uzsvēra, ka demokrātiskā sabiedrībā specdienestu vadība neiesaistās publiskās diskusijās.