Straujais diasporas bērnu un jauniešu asimilācijas process Latvijai ir liels izaicinājums, norādīts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2018. gadā.
Ziņojums: Straujā jaunatnes asimilācija ārvalstīs Latvijai ir liels izaicinājums (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziņojuma sadaļā par sadarbību ar tautiešiem ārvalstīs un konsulāro darbu skaidrots, ka Latvijas valsts ir vitāli ieinteresēta, lai pilsoņi ne tikai nezaudētu saikni ar Latviju, bet arī saglabātu dzimto valodu nākamajai paaudzei. Tiek norādīts, ka galvenais instruments cīņā ar asimilāciju ir latviskās izglītības un kultūras pasākumi.
"Skaitliski turpina pieaugt Latvijas diasporas kultūras kopu, nedēļas nogales skolu un diasporas organizāciju skaits. Šobrīd darbojas vairāk nekā simts latviešu diasporas nedēļas nogales skolas 26 valstīs. Šajā gadā ir būtiski palielināts valsts atbalsts diasporas izglītībai, tajā skaitā nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām," uzsvērts ziņojumā.
Vienlaikus vērsta uzmanība, ka valsts atbalsts diasporas izglītībai jāsaglabā un jāpalielina arī nākamā gada un turpmāko gadu budžetos, un Ārlietu ministrija (ĀM) turpinās par to iestāties. Viena no aktualitātēm 2019. gadā būs bērnu un jauniešu latviskās izglītības un kultūras pasākumi. Tāpat viens no visperspektīvākajiem sadarbības veidiem ar diasporu ir sadarbība, kas vērsta uz Latvijas tautsaimniecības augšupejas veicināšanu.
Ļoti nozīmīga ir arī iniciatīva Latvijas izcelsmes zinātnieku sadarbības veicināšanai, apzinot zinātnieku tīklojumu pasaules augstskolās un pētniecības institūtos un motivējot veidot sadarbību ar kolēģiem Latvijā, teikts ziņojumā.
Vienlaikus pēdējo gadu straujā tautsaimniecības izaugsme īpaši aktualizējusi darbaspēka pieejamības un līdz ar to arī remigrācijas jautājumu. Tādēļ diasporas informēšana par darba iespējām Latvijā ir īpaši svarīgs šībrīža un tuvāko gadu uzdevums, uzsvērts ziņojumā.
Latvijas vēstniecības turpina sniegt atbalstu Latvijas institūcijām un organizācijām, lai tās varētu tieši uzrunāt potenciālos remigrantus lielākajās diasporas valstīs.
Sadaļā par konsulārā dienesta veikumu skaidrots, ka, ņemot vērā augošo Latvijas diasporu ārvalstīs, personu mobilitāti, kā arī mainīgo drošības situāciju pasaulē, pieaug gan konsulārā darba loma, uzturot saikni ar tautiešiem ārzemēs, gan konsulārā darba apjoms.
Pēc vīzu pieprasījuma krituma 2014. gadā interese par vīzām braucieniem uz Latviju ir augusi, sasniedzot 129 480 izskatītus vīzu pieteikumus 2018. gada pirmajos trijos ceturkšņos, par ko iekasēta valsts nodeva 4 784 953 eiro apmērā. Lai atvieglotu vīzu pieteikumu iesniegšanu braucieniem uz Latviju, Latvija sadarbojas ar ārpakalpojumu sniedzējiem 11 pasaules valstīs, bet 86 pasaules valstīs Latvijas vārdā vīzas izsniedz citu Šengenas valstu pārstāvniecības; Latvija savukārt izsniedz vīzas citu valstu vārdā desmit pasaules valstīs.
Ministrija arī paredz, ka ārvalstīs dzīvojošo valstspiederīgo nepieciešamība kārtot formalitātes Latvijas iestādēs, Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu maiņa, dodoties uz tāliem un eksotiskiem galamērķiem, joprojām pastāvošie cilvēktirdzniecības riski ārvalstīs, Latvijas kā iecienīta tūrisma galamērķa popularizēšana, Latvijas augstākās izglītības eksports un citi apstākļi nostiprinās pieprasījumu gan pēc konsulārajiem pakalpojumiem, gan pēc Latvijas valstspiederīgajiem un citu ES valstu pilsoņiem sniedzamās konsulārās palīdzības.