Ziņojums: Arktikas militarizācija tieši ietekmētu Latvijas un tās sabiedroto drošību

Cilvēki Arktikā.

FOTO: Reuters/ScanPix

Ir palielinājušies Arktikas militarizācijas draudi, kas tieši ietekmē arī Latvijas un tās sabiedroto nacionālās drošības intereses, uzsvērts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2018. gadā.

Sadaļā par mūsdienu pasaules izaicinājumiem norādīts, ka klimata maiņa rada būtiskas izmaiņas Baltijas jūras reģionam tuvajā Arktikā un mūžīgā sasaluma joslā. Arktikas okeāns kļūst par navigācijai un transporta interesēm piemērotu reģionu, kas nozīmēs jaunas Ziemeļu ūdensceļa transporta artērijas rašanos, kas vienā savienos Ziemeļeiropas, Krievijas, Āzijas un Ziemeļamerikas transporta koridorus.

"Ledus segas straujā un ievērojamā samazināšanās rada priekšnoteikumus arī aktīvai Arktikas dabas resursu izmantošanai," teikts ziņojumā.

"Tā ir vienlaikus gan pozitīva, gan negatīva ziņa, tai skaitā Baltijas jūras reģionam un reģiona valstu interesēm, jo ir palielinājušies Arktikas militarizācijas draudi, kas tieši ietekmē un ietekmēs arī Latvijas un tās sabiedroto nacionālās drošības intereses."

Tāpat minēts, ka globālās sasilšanas un klimata maiņas veicināšanu pierāda gan pieaugušais pieredzēto ekstrēmu dabas parādību biežums, gan pasaules zinātnieku secinājumi. Globālā sasilšana ir otrs mūsdienu ģeopolitikas paradigmu un norišu maiņas iemesls - tās sekas ir ūdens resursu samazināšanās ģeogrāfiski plašā ekvatoriālajā joslā, kas novērojama Āfrikas kontinentā, Tuvajos Austrumos, ASV dienvidrietumos, Latīņamerikā un Āzijā.

"Mūsdienu pasaules ģeopolitikas saturu nosaka virkne procesu, kas saistīti gan ar cilvēka darbību, gan dabas procesiem. Nesenais laikmets, kurā mūsu ikdienu noteica datortehnoloģiju un informātikas nozaru attīstība, ir iegājis savā nākamajā attīstības fāzē, kuru dēvē par Ceturto industriālo revolūciju. Nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, lielo datu informācijas tehnoloģiju, ķīmijas nozaru vienlaicīgais un savstarpēji papildinošais ātrais progress rada situāciju, kad cilvēks un valstis daudz īsākā laika posmā rada savai darbībai nepieciešamos augsto tehnoloģiju līdzekļus," teikts ministra ziņojumā.

Ziņojumā arī vērsta uzmanība, ka starptautiskā kārtība vairs nav bipolāra vai unipolāra, un veidojas jauna pasaules kārtība ar vairākiem politiskās un ekonomiskās varas centriem, kuru ģeopolitisko interešu īstenošanai līdzšinējā 20. gadsimtā radītā pasaules kārtība ir par šauru. Šo procesu rezultātā mūsdienās radīto augsto tehnoloģiju produkti ir pieejami globāli. Izglītība, zinātnes un zināšanu klātbūtne, jauno tehnoloģiju pieejamība un izmantošanas spējas, ir procesi, kuri nākotnē noteiks globālās varas sadalījuma kārtību, skaidrots ziņojumā.

"Latvijas ārpolitikas uzdevums šobrīd un vēl vairāk nākotnē ir gan tikt galā ar šo procesu radītiem izaicinājumiem Latvijas nacionālajām interesēm, gan spēt mūsu valsts interesēs pamanīt un izmantot to radītās iespējas," uzsvērts Ārlietu ministrijas ziņojumā.

Sadaļā par ANO norādīts, ka tās nozīme nākotnē būs atkarīga no tās spējām gan īstenot efektīvus preventīvus pasākumus globālajai drošībai, gan īstenot pārdomātu globālās attīstības politiku. To esot iespējams izdarīt, ja ANO bez kavēšanās un strauji īsteno iesāktās reformas drošības, attīstības un organizācijas vadības jomās. ASV administrācijas nostājas maiņa vairākos ar ANO darbību saistītos jautājumos dod papildus iespējas tādām valstīm kā Krievija un Ķīna veiksmīgāk īstenot savus ģeopolitiskos mērķus, kuri ne vienmēr ir pakārtoti ANO pamatprincipiem.

Tāpat minēts, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts līdzdarbojas tās ārpolitikas veidošanā un ir ieinteresēta, ka ES kļūst par redzamu līderi ANO ietvaros. To esot iespējams sasniegt, ja ES saglabās vienotību un spēs vienoties par sev kopīgu ANO jautājumu dienaskārtību un risinājumiem. Latvijas ieskatā, ANO kontekstā ir būtiski, ka ES dalībvalstis īsteno aktīvu ārpolitiku kā ANO Drošības padomes pastāvīgie vai nepastāvīgie locekļi.

Savukārt viens no efektīvākajiem ārpolitikas instrumentiem, tai skatā ANO Dienaskārtības Ilgtspējīgas attīstības mērķu 2030 sasniegšanai, ir attīstības sadarbība, minēts ziņojumā.

Uz augšu