Koalīcijas partijas parakstījušas topošās Kariņa valdības deklarāciju
Foto

FOTO: Ieva Ābele, Saeima

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē.

Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - "Jaunā Vienotība" (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV", "Attīstībai/Par" (AP) un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

JV valdībā pārstāvēs premjers, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savukārt JKP valdībā pārstāvēs tieslietu ministrs, premjera biedrs Jānis Bordāns, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

AP būs atbildīga par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuru vadīs Juris Pūce, Aizsardzības ministriju, par kuru būs atbildīgs Artis Pabriks, kā arī Veselības ministriju, kuru vadīs Ilze Viņķele. Pabriks būs arī premjera biedrs. VL-TB/LNNK valdībās pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, bet "KPV LV" - ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča.

"KPV LV" nav vienbalsīga atbalsta valdībai, un pieci šīs frakcijas deputāti jau iepriekš paziņoja, ka neatbalsta dalību Kariņa valdībā.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši, lai vienotos par valdību. Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā.

Kariņš ir trešais nominētais premjera kandidāts, kurš mēģina izveidot valdību. Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām - viņa pārstāvētajai JKP, kā arī "KPV LV", "Attīstībai/Par!", nacionālajai apvienībai, kā arī JV. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

Foto: Koalīcijas partijas paraksta topošās Kariņa valdības deklarāciju

Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas - Gobzema pārstāvētā "KPV LV", AP, JKP, nacionālā apvienība, ZZS un JV. Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza AP, pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālā valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā "sarkanā līnija" un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.

JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja "plānu B" - atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt "bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību". Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru un atsāka konsultācijas ar partijām.

Atsākoties konsultācijām, AP premjera amata kandidāts Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums tika piedāvāts Kariņš, kuram prezidents arī uzticēja valdības veidošanu.

Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būšot finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.

Uz augšu