"Lielo puišu ņemšanās smilškastē nav izdevīga mazajiem." Sprūds komentē Krievijas un ASV atkāpšanos no kodolbruņojuma līguma (2)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Foto: Ieva Čīka/LETA

Starp ASV un Krieviju 80. gadu otrajā pusē noslēgtais līgums, kas bija stūrakmens tā sauktā Aukstā kara noslēgumam, nepilda iecerēto funkciju jau ilgāku laiku, aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

"Juridiski līgums vēl ir spēkā, bet skaidrs, ka vienošanās beigs savu dzīvi tādā formā, kādā tā bijusi līdz šim," pauda Sprūds.

"Krievija ir pielikusi "lielu roku", jau gadiem pārkāpjot šo vienošanos. To nevar ignorēt. Lai gan Krievijai ir seši mēneši, lai mainītu savu nostāju, uz to ir naivi cerēt."

Sprūds norādīja, ka, mērojoties spēkiem ASV un Krievijai, raķetes nav galvenais rīks, ar ko ietekmēt globālos procesus, un Trampa interesēs ir arī mazināt sava galvenā ekonomiskā konkurenta - Ķīnas - ekonomisko un stratēģisko ietekmi Klusā okeāna reģionā, kur klātesošas ir arī ASV.

Izstāšanās no Līguma ASV sniedz iespēju izdarīt papildu spiedienu pret Ķīnu, kas prezidenta Donalda Trampa uztverē ir lielāks konkurents, uzskata eksperts.

Taujāts, vai iespējama virzība uz jaunu vienošanos par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju, eksperts atbildēja, ka, viņaprāt, jaunas vienošanās šai jautājumā, visticamāk, nebūs.

"Vērojams, ka vairāk virzība ir uz bez-noteikumu un bez-vienošanās pasauli. Lielo puišu ņemšanās smilškastē nav izdevīga mazajiem. Ja abu valstu lēmumos slēptos arī jaunas vienošanās izveide, tad būtu labi, taču man liekas, ka tā nav," sacīja Sprūds.

Kā ziņots, atbildot uz ASV izstāšanos no INFT, arī Krievija aptur savu dalību līgumā un sāk darbu pie jaunu raķešu veidu izstrādes, sestdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

"Mēs rīkosimies sekojošā veidā. Mūsu atbilde būs tieši tāda pati," paziņoja Putins, tiekoties ar ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.

"Amerikāņu partneri mums paziņoja, ka viņi aptur savu dalību līgumā, arī mēs apturam. Viņi paziņoja par to, ka nodarbojas ar zinātniski pētnieciskajiem un konstruktora darbiem, arī mēs darīsim to pašu."

Putins pavēstīja, ka Krievija neizvietos citos pasaules reģionos vidēja un tuva darbības rādiusa ieročus, kamēr tur neparādīsies līdzīgi ASV ieroči.

Tāpat Putins norādīja, ka Krievijai, gatavojot atbildes pasākumus uz ASV izstāšanos no INFT, nevajag iesaistīties dārgā bruņošanās sacensībā.

Putins arī paziņoja, ka atbalsta ideju par jūrā bāzēto raķešu "Kalibr" sauszemes palaišanas iekārtu izstrādi un darbu sākšanas pie virsskaņas vidēja darbības rādiusa raķetes izstrādes.

Tāpat Putins uzdeva Ārlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai nerosināt jaunas sarunas par atbruņošanās tēmu.

"Lūdzu abas iestādes nerosināt nekādas sarunas par šo problēmu. Pagaidīsim, kamēr mūsu partneri nobriedīs tam, lai risinātu ar mums vienlīdzīgu, saturīgu dialogu par šos svarīgo tēmu gan mums, gan mūsu partneriem, gan arī visai pasaulei," paziņoja Putins.

Viņš norādīja, ka visi Krievijas piedāvājumi tāpat kā agrāk atrodas uz galda, bet "durvis sarunām ir atvērtas".

ASV piektdien paziņoja, ka izstājas no divpusējā līguma, apsūdzot Krieviju, ka tā ir izstrādājusi bruņojumu, pārkāpjot lūgumā noteiktos ierobežojumus. Krievija šos pārmetumus noraida.

INFT 1987. gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.

Saskaņā ar šo līgumu aizliegtas kodolgalviņas nestspējīgas raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem.

ASV uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu