Kariņš sašutis, ka gada laikā Rimšēviča lieta nav novesta līdz tiesai (16)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Premjers Krišjānis Kariņš
Premjers Krišjānis Kariņš Foto: Valsts kanceleja

Mani nesatrauc Eiropas Savienības Tiesas (EST) lēmums jautājumā par Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču, bet gan fakts, ka Latvijā šī lieta gada laikā nav novesta līdz tiesai, otrdien žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš nekomentēja EST otrdien atcelto lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents tika ir atstādināts no amata.

» Advokāte: Noprotams, ka Rimšēvičs var atgriezties darbā

Tajā pašā laikā premjers piebilda, ka Tieslietu ministrijai un prokuratūrai būs sabiedrībai jāskaidro, kāpēc Latvija nesniedza informāciju EST Latvijas Bankas prezidenta lietā, kāda bijusi mūsu valsts stratēģija šajā tiesvedībā un vai tā bijusi atbilstoša.

Kariņu vairāk satraucot fakts, ka lieta pret Rimšēviču tika sākta pirms vairāk nekā gada, bet tā joprojām nav nonākusi tiesā. Kariņš pauda pārliecību, ka ir jāmaina tieslietu sistēma, lai lietu izskatīšana noritētu daudz straujāk.

"Man kā valdības vadītājam vairāk rūp, lai Latvijā tiktu nodrošināta ātra, efektīva un taisnīga tiesa. Tāpēc mani interesē, kas mums jādara, lai sistēmu uzlabotu," norādīja Kariņš.

"Man ir aizdomas, kuras procedūras varētu uzlabot, bet patlaban es negribētu par tām spekulēt."

Jau ziņots, EST otrdien atcēla lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas Rimšēvičs ir atstādināts no amata, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

» Raidījums: Rimšēviča aizstāvības taktikas maiņa ieildzina izmeklēšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018. gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Komentāri (16)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu