Prokuratūra neplāno Rimšēvičam atkārtoti aizliegt ieņemt bankas vadītāja amatu

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Prokuratūra patlaban neplāno kukuļņemšanā apsūdzētajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkārtoti piemērot drošības līdzekli - aizliegumu ieņemt bankas vadītāja amatu, noskaidroja aģentūra LETA.

"Patlaban šī konkrētā drošības līdzekļa - aizliegums ieņemt noteiktu amatu - atkārtota piemērošana netiek vērtēta," norādīja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Viņa gan piebilda, ka Kriminālprocesa likums neliedz atkārtoti piemērot šādu drošības līdzekli.

Jau ziņots, ka Rimšēvičam spēkā ir tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, aizliegums izbraukt no valsts un drošības nauda. Rimšēvičam liegts tikties ar pašreizējo LB amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī likvidējamās "Trasta komercbankas" bijušo valdes locekli Viktoru Ziemeli un kādreizējo akcionāru Igoru Buimisteru.

Procesa virzītājs jeb prokuratūra uzrauga šo drošības līdzekļu ievērošanu. Apsūdzētais ir informēts, kādas sekas iestājas, ja tiek pārkāpti piemērotie drošības līdzekļi. Attiecībā uz aizliegumu izbraukt no valsts Majevska iepriekš paskaidroja, ka, ja apsūdzētais vēlas šķērsot robežu, tad viņam nepieciešama procesa virzītāja atļauja.

» KNAB vadītājs par Rimšēviča lietu: Brīžiem izdevīgāk zaudēt kauju, lai uzvarētu karu

Saskaņā ar likumu, ja persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus vai nepilda savus procesuālos pienākumus, procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot citu vairāk ierobežojošu drošības līdzekli.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) otrdien, 26. februārī, paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs var atsākt darbu LB un jau trešdien ieradās savā darba vietā.

Tāpat ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada - 2018. gada februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018. gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

» Rimšēvičs neplāno prasīt pielaidi valsts noslēpumam

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Uz augšu