Viņa norādīja, ka ES tiesa nepretendēja iztiesāt krimināllietu pēc būtības, proti, krimināllietas iztiesāšana ir Latvijas kompetence.
Taču, tā kā pret ECB Padomes locekli tika vērsts drošības līdzeklis, kas liedza tam pildīt savus amata pienākumus, attiecīgi ietekmējot ECB darbību, ES tiesa pieprasīja, lai nacionālās izmeklēšanas iestādēs tai uzrāda pierādījumus, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par attiecīgajai personai izvirzīto apsūdzību pamatotību.
Viņa skaidroja, ka no sprieduma izriet: tas, ka ES tiesa vēlās pārbaudīt šāda pret augsti ES amatpersonu vērsta drošības līdzekļa pamatotību, ir vēlme nodrošināt ES institūciju nepārtrauktu darbību un neatstāt to tikai nacionālo izmeklēšanas iestāžu un tiesu ziņā, jo pastāv risks, ka izvērtējuma standarti dažādās dalībvalstīs var būt dažādi.
Kucina arī uzsvēra, ka ES tiesa nav vērsusies pret Kriminālprocesa likumā noteikto izmeklēšanas noslēpumu. Viņa skaidroja, ka tiesa ir noteikusi šauru izņēmumu no tā attiecībā uz ECB Padomes locekļiem. Tāpat viņa piebilda, ka attiecībām uz citām ES amatpersonām šis izņēmums būtu atkal jāvērtē.