/nginx/o/2019/03/19/11878289t1h4762.jpg)
Ministru kabinets (MK) šodien, 19. martā, sēdes slēgtajā daļā apstiprināja Latvijas gatavību atbalstīt "Breksita" pagarināšanu gadījumā, ja Lielbritānija to lūgs.
Latvija gatava atbalstīt "Breksita" pagarināšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Paredzams, ka dalībvalstu līderi par "Breksita" atlikšanu lems šajā nedēļā Briselē gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) samitā. Ja Lielbritānijas puse lūgs izstāšanās datuma pagarinājumu, ES 27 valstu un valdību vadītājiem 21. martā būs jāvienojas par ES piekrišanu pagarinājumam un tā nosacījumiem.
Informatīvajā ziņojumā norādīts - ja Lielbritānija lūdz "Breksita" datuma pagarinājumu, Latvija gatava to atbalstīt, taču tam ir nepieciešams skaidrs Lielbritānijas puses pamatojums, kāpēc un uz cik ilgu laiku pagarinājums tiek prasīts, kā arī sekošana tam, vai tiek ievērotas ES līgumu saistības.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš no politiskās partijas "Jaunā Vienotība" (JV) norādīja, ka Latvijas interesēs ir uzturēt labas attiecības ar Lielbritāniju. "Ceram uz sekmīgu risinājumu Lielbritānijas un ES sarunās. Eiropadomē plānota diskusija par "Breksitu" un valdība ir atbalstījusi ārlietu ministra piedāvāto pozīciju," saka ministru prezidents.
Kā ziņots, trešais balsojums par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto "Breksita" vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.
Parlamenta apakšpalāta jau divas reizes noraidījusi Mejas panākto "Breksita" vienošanos. Tajā pašā laikā parlaments ceturtdien ar 210 balsu vairākumu atbalstījis Mejas priekšlikumu par "Breksita" atlikšanu.
Mejas priekšlikums paredz līdz trešdienai sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto "Breksita" vienošanos.
Gadījumā, ja parlamenta divreiz noraidīto "Breksita" vienošanos tomēr galu galā apstiprinātu, premjere lūgtu ES 29. martā paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no ES atlikt līdz 30. jūnijam.
Tas nepieciešams, lai parlaments paspētu pieņemt nepieciešamos likumdošanas aktus gludai "Breksita" norisei.
Meja brīdinājusi, ka gadījumā, ja vienošanās tiks arī trešo reizi noraidīta, var nākties lūgt ilgstošu "Breksita" atlikšanu, taču tam nepieciešama arī visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana.
Brisele jau brīdinājusi, ka tas iespējams vienīgi tad, ja Londona spēj pamatot šādas atlikšanas nepieciešamību.