LIAA direktors pretēji Nemiro noliedz aģentūras darbinieku iesaisti ES fondu izkrāpšanā (6)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Foto: LETA

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols pretēji ekonomikas ministram noliedz aģentūras darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā, savukārt policija plašākus komentārus par šo lietu nesniedz.

Valsts policija otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts "Ditton" holdings.

Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Tomēr LIAA direktors Ozols aģentūrai LETA uzsvēra, ka LIAA darbinieki nav iesaistīti ES fondu izkrāpšanā, bet gan viņa vadītās iestādes darbinieki sadarbojas ar Valsts policiju un pret tiem nav vērstas aizdomas.

LIAA direktors arī piebilda, ka Nemiro līdz dalībai raidījumā "Viens pret vienu" ar viņu neesot sazinājies. Tikmēr ekonomikas ministrs raidījumā apgalvoja pretējo.

Tāpat LIAA direktora ieskatā, ekonomikas ministra paustais raidījumā nepamatoti met šaubu ēnu uz LIAA, tādējādi iedragājot arī valsts tēlu, jo aģentūra sadarbojas ar ārvalstu investoriem.

LIAA nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai ar lūgumu skaidrot ministra pausto raidījumā, lai LIAA to varētu izvērtēt.

Savukārt Valsts policijas policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA nekomentēja, vai lietā iesaistīti LIAA darbinieki. Tāpat viņa nekomentēja, vai piemēroti drošības līdzekļi otrdien aizturētajām piecām personām.

Likums paredz, ka personu var aizturēt uz laiku līdz 48 stundām. Pēc tam izmeklēšanas iestāde var izlemt, vai nepieciešams piemērot drošības līdzekli. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par ko pēc izmeklēšanas iestādes ierosinājuma lemj tiesa.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Latgales priekšpilsētas tiesā pieteikumi par apcietinājuma sankciju šodien nebija saņemti.

Komentāri (6)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu