Mājdzīvnieks un dārzkopība - kas jāņem vērā, iekopjot dārzu?

FOTO: Pixabay

Klāt pavasaris un dārza darbu sezona - lai gan reizēm liekas, ka dārzkopība un mājdzīvnieks nav savienojamas lietas, tas tomēr ir iespējams, ja dārzu iekārto un darbus plāno apdomīgi. 

Dārzkopjiem, kuri ir arī mājdzīvnieku saimnieki, jārūpējas par to, lai iekoptais dārzs būtu ne tikai skaists un krāšņs, bet arī drošs mājdzīvniekam. Jāņem vērā, ka suņiem patīk rakt bedres un grauzt augus, tāpēc saimniekam pirms dārza iekārtošanas nāksies apsvērt, kādus augus un to aizsardzības līdzekļus iegādāties.

Dārzkopības speciālisti norāda, ka galvenais uzdevums ir radīt dārzu, kurā dzīvniekam uzturēties ir droši:

"Skujkoku vietā drīzāk būtu jāizvēlas lapu koki un krūmi, parasto dobju vietā drīzāk jāizmanto stādīšanas kastes, puķupodi un grozi.

Ja vien iespējams, izveidojiet savam sunim vai kaķim dārzā īpašu kasti, kur viņam ir atļauts rakt bedres, - bedru rakšana un lietu slēpšana ir dzīvniekam raksturīgas darbības."

Speciālisti arī norāda, ka mājdzīvnieka saimniekam jāizvēlas dabīgi insektu apkarošanas līdzekļi un mēslojums, lai dzīvniekam nebūtu riska saindēties.

Ar mājdzīvnieka klātbūtni jārēķinās, arī plānojot apstādījumu vietas, - ja dzīvniekam patīk skriet pa noteiktu taciņu, tās vietā stādīt puķes nebūtu praktiski.

Savukārt, ja teritoriju aptver necaurredzams žogs, vērts apsvērt ideju tajā ierīkot lodziņu - sunim ir dabiska vēlme redzēt, kas notiek ārpusē.

Draudi piemājas dārzā - indīgi augi un dārza ķimikālijas

Bieži dārzos nepieciešams izmantot dažādas ķimikālijas - bīstamākās no tām ir augu aizsardzības līdzekļi. Mēslojuma ēšana dzīvniekam izraisa gremošanas traucējumus un pārejošu alerģisku reakciju, taču dzīvībai bīstamu saindēšanos parasti nerada.

"PetCity" veterinārās klīnikas vadītājs Aigars Briņķis norāda, ka mīluļu saimniekiem noteikti jāizvairās no žurku, skudru un gliemežu indes lietošanas - nereti mājdzīvnieki saindējas tieši ar metaldehīdu saturošām gliemežu iznīcināšanas granulām. Pat neliela šīs devas norīšana var izraisīt dzīvnieka nāvi.

Metaldehīds ir kuņģi kairinoša viela - dzīvnieks, kurš apēdis šo indi, visticamāk, sāks vemt. Norijot nelielu daudzumu, aknu mazspēja var parādīties pēc aptuveni trīs dienām. Liela daudzuma norīšana var izraisīt pat nāvi pēc divām līdz 24 stundām.

Saindēšanās var notikt arī tad, ja dzīvnieks apēd kādu kaitēkli, kurš no šīs indes ir miris, vai nolaiza ķepu pēc staigāšanas pa vagu, kas apstrādāta ar ķimikālijām.

Jāatceras, ka ķimikālijas nedrīkst pievienot arī dārza baseinam un strūklakām, jo dzīvnieks, visticamāk, šo ūdeni dzers.

Bīstami un droši augi

Indīgu augu izraisīti negadījumi visbiežāk gan rodas no istabā ienestu puķu ēšanas.

» 6 stilīgi augi, kas nekaitēs tavam mājas mīlulim

Pagalmā dzīvnieki instinktīvi saprot, kā izvairīties no bīstama auga. Dārzkopības speciālisti norāda, ka tomēr drošāk ir saimniekam izvairīties no dažādu sīpolaugu stādīšanas. Krokusi, narcises un tulpes, arī hiacintes, alpu vijolītes, rododendri, acālijas, lilijas dzīvniekam var izraisīt siekalošanos, vemšanu, vēdersāpes un caureju.

Mājdzīvniekiem nekādas veselības problēmas neradīs lauvmutītes, gerberas, petūnijas, rozes, piparmētras, pētersīļi un baziliks.

Savukārt par prieku kaķim ir vērts iestādīt arī baldriānus un kaķumētras.

Lai gan lielākā daļa arī citu garšaugu ir droši, tajos esošās ēteriskās eļļas lielā daudzumā var kairināt dzīvnieka gremošanas traktu. 

Kā zināt, vai dzīvnieks ir saindējies?

Saindēšanās pazīmes:

  • nervu traucējumi, piemēram, muskuļu trīce un raustīšanās;
  • koordinācijas traucējumi;
  • ādas paaugstināts jutīgums;
  • spēcīgi krampji;
  • siekalošanās;
  • vājums;
  • paaugstināta ķermeņa temperatūra;
  • urīna nesaturēšana.

Dzīvniekam, kurš saindējies, šie simptomi parādās ļoti pēkšņi un stāvoklis pasliktinās strauji -  vispirms parādās siekalošanās, vemšana un vēdersāpes.

Saimniekam tad nepieciešams atrast saindēšanās cēloni - jāpadomā, vai dārzā nav izmantotas kādas ķimikālijas, vai dzīvnieks nav saindējies kaimiņu dārzā, vai dārza piederumu glabātuve ir aizslēgta un vai dārzā nav atrodams kāds sagrauzts ķimikāliju iepakojums.

Pirmā palīdzība saindēšanās gadījumā

"PetCity" veterinārārsts Aigars Briņķis skaidro, ka saindēšanās gadījumā svarīgi saglabāt mieru un precīzi novērtēt situāciju: "Saimniekam jāsaprot, ar ko dzīvnieks varētu būt saindējies (ķimikāliju nosaukums un brīdinājumi uz etiķetes, sastāvdaļas), kā inde nonāca organismā (vai dzīvnieks ieēda, nolaizīja no spalvas, ieelpoja) un cik daudz, kā arī jāsaprot un jāreģistrē saindēšanās simptomi. Pēc tam nepieciešams sazināties ar veterinārārstu, to visu izstāstīt un rīkoties atbilstoši ārsta norādījumiem."

Ja dzīvnieks indi ir apēdis, tā mute no vielām ir jāattīra, tāpat nepieciešams indi notīrīt no dzīvnieka ādas un kažoka. Jāraugās, lai dzīvnieks sevi nelaizītu un nepurinātu kažoku.

Pēc tam ātri jādodas uz veterināro klīniku, paņemot līdzi tās vielas iepakojumu, ar ko dzīvnieks saindējies. Ja ir aizdomas, ka saindējies varētu būt vēl kāds mājdzīvnieks, pat ja simptomi vēl nav parādījušies, drošības dēļ arī tas jāved pie veterinārārsta.

"PetCity" veterinārārsti arī uzsver - efektīvākā pirmā palīdzība ir bīstamu situāciju novēršana.

Kā novērst bīstamas situācijas?

  • Ieslēdz suni vai kaķi istabā uz brīdi, kad tiek pļauts zāliens;
  • neatstāj dārzā nepieskatītus darbarīkus - suns var savainoties, uzkāpjot uz grābekļa;
  • dārza ķimikālijas vienmēr glabā dzīvniekam nepieejamā vietā, oriģinālajā iepakojumā;
  • no gliemežu granulām, skudru pulvera un kurmju atbaidīšanas lodītēm mājdzīvnieka saimniekam jāatsakās pavisam.

Sadarbībā ar "PetCity"

Uz augšu