Sabiedrībā plašu rezonansi radīja tā saukto Liepājas pedofilu tiesas process - par mazgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu diviem vīriešiem sākotnēji tiesa piesprieda vien piespiedu darbu. Pēc sabiedrības protestiem un atbildīgo institūciju iesaistīšanās lēmumu pārsūdzēja un vīriešiem piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu. 

» Tikai nestāsti mammai... Skarbā patiesība par dzīvi pedofila ēnā

Par bērna seksuālu izmantošanu vairākus gadus - 10 dienas ilgs piespiedu darbs

2014. gada maijā pret kādu vīrieti un viņa dēlu Liepājā tika sākts kriminālprocess - krimināllieta tika ierosināta par mazgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu vairāku gadu garumā. Vīrieši sākuši meiteni seksuāli izmantot, kad viņai bija vien pieci gadi - 2009. gadā. Tas turpinājies līdz pat 2014. gada februāra beigām.

FOTO: Pexels

Toreizējā Liepājas tiesā (tagad Kurzemes rajona tiesā) lieta nonāca 2015. gadā. Abi apsūdzētie savu vainu atzina, līdz ar to lietu skatīja bez pierādījumu pārbaudes. Tiesa tajā pašā gadā vainīgos - 48 gadus vecu vīrieti un viņa 22 gadus veco dēlu - nolēma sodīt ar piespiedu darbu uz 240 un 200 stundām un probācijas uzraudzību.

Piedraudēja nevienam nestāstīt...

Cietusī meitene vairākus gadus dzīvoja kopā ar vecomāti, bet alkohola un kautiņu dēļ bāriņtiesa meiteni ievietoja audžuģimenē. Aizdomas par meitenes seksuālu izmantošanu radās tieši viņas audžuģimenei.

Kādā no reizēm, kad ģimene kopā ar bērnu devusies vecomāti apciemot, esot atklājies, ka vecāsmātes vīrs un viņa dēls meiteni gadiem ilgi iesaistījuši sevis apmierināšanā,

atklāj LTV raidījums "Panorāma".

"TV Kurzeme" no anonīma avota zināms, ka viens no pieaugušajiem vīriešiem piespiedis meiteni, turot viņas roku, apmierināt sevi, otrs vīrietis uzgūlies virsū un veicis seksuālam aktam līdzīgas kustības, lai gūtu apmierinājumu. Tas esot noticis vairākas reizes.

Vecākais apsūdzētais vīrietis Jevgeņijs meiteni izmantoja, nosakot - ja viņa piekritīs neķītrajām rīcībām, drīkstēs skatīties multiplikācijas filmas.

Izmantojot savu autoritāti, Jevgeņijs apmierinājis savu dzimumtieksmi dažādos neķītros veidos - vīrietis meitenītes priekšā atkailinājis savu dzimumlocekli, licis viņai to aizskart un veicis vēl citas netiklas darbības vairāku gadu garumā.

Līdzīgām darbībām nodevies arī apsūdzētā dēls Oļegs. Viņš mazo meitenīti izmantojis laika posmā no 2011. gada līdz 2012. gadam. Izmantojot cietušā bērna bezpalīdzību, viņš veicis ar to dažādas seksuālas darbības, tādējādi apmierinot savu dzimumtieksmi.

Varmāka neņēmis vērā ne meitenītes pretošanos, ne raudāšanu, bet savu darbību laikā ar roku aizspiedis viņai muti un piedraudējis par notikušo nevienam nestāstīt,

rakstījis reģionālais laikraksts "Kurzemes Vārds".

Prokurore: Nodarījums nav tik smags, lai prasītu cietumsodu

Kad 2015. gadā tiesas lieta un apsūdzēto soda apmērs nonāca atklātībā, Kurzemes rajona tiesa saņēma plašu sabiedrības nosodījumu. Savu neapmierinātību par soda mēru izteica vairāki simti Liepājas un Rīgas iedzīvotāju, dodoties protesta akcijā pie Liepājas domes un "Laimas" pulksteņa.

Toreiz pašā tiesas ēkā valdīja pilnīgs klusums un visi turpināja mierīgi strādāt savos kabinetos. Neviens pie piketētājiem ārā tā arī neiznāca, savukārt Liepājas tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže uzsvēra - medijos jau viss ir pateikts.

Telefonsarunā ar "Latvijas Radio" spriedumu piespriedusī tiesnese Aiva Daidere pastāstīja, ka, viņasprāt,

piketa rīkošana ir normāla parādība demokrātiskā sabiedrībā, bet viņa savu viedokli jau esot paudusi, piespriežot sodu.

Savukārt Liepājas prokuratūras prokurore Ligita Arāja, kas uzturēja apsūdzību šajā lietā, intervijā LTV raidījumā "Panorāma" sacīja, ka ar meiteni ir pastrādātas netiklas darbības, taču nodarījums nav bijis tik smags, lai par to prasītu cietumsodu.

"Tagad visi cepās, ka vainīgie nav ielikti cietumā," neizpratni par sabiedrības sašutumu saistībā ar noteikto soda mēru pauda Arāja, norādot, ka viņa "sliecas nepārsūdzēt” tiesas noteiktos piespiedu darbus, ja neparādīsies citi - jauni apstākļi, kas liks to darīt.

Tieslietu ministrijā norāda, ka sodu nācies piemērot pēc likuma normām, kādas bijušas spēkā nodarījuma izdarīšanas periodā. Par pavešanu netiklībā šobrīd arī var piespriest brīvības atņemšanu līdz septiņiem gadiem, taču tajā laikā, kad notika šis noziedzīgais nodarījums, bija spēkā citas normas.

FOTO: Pexels

"Saprātīga termiņa" kavēšana un soda mīkstināšana

Pēc protestiem, atbildīgo iestāžu iesaistīšanās un Saeimas deputātu prasības iesniegšanas, lietu 2016. gadā skatīja vēlreiz - Kurzemes apgabaltiesa atcēla Liepājas tiesas spriedumu pilnībā un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Sākotnēji abi apsūdzētie savu vainu atzina, bet vēlāk to kategoriski noliedza.

Atkārtotās tiesvedības spriedums tika paziņots vien 2019. gada sākumā - Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Renars Jūrmalis tēvam un dēlam piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

» Liepājā par piecgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu piecu gadu garumā apsūdzētajiem piespriež gadu cietumā

Nosakot brīvības atņemšanas soda apmēru, tiesnesis ņēma vērā to, ka tiesāšanās ilga piecus gadus -

ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var sodu mīkstināt.

Procesa "saprātīgo termiņu" kavēja tas, ka tika veikta tiesas izmeklēšana, pārbaudot visus pierādījumus, kā arī aizstāvji pieteica jaunus lieciniekus. Liecinieki vairākkārt neieradās uz tiesu un viņus nācās atvest piespiedu kārtā. Procesu kāvēja arī tas, ka apsūdzētajiem veica tiesu psihiatrisko ekspertīzi, kā arī lietas izskatīšanas laikā slimoja cietušās meitenes advokāte.

"Apsūdzētajiem pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas vēl būs jāizcieš sods - probācijas uzraudzība divu gadu garumā, kas nozīmē apsūdzēto uzvedības kontroli šajā laikā," spriedumu pamatoja Jūrmalis.

Krimināltiesību eksperte, bijusī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Ilona Kronberga telefonsarunā ar "Latvijas Radio" norādījusi, ka lieta patiesi nav izskatīta saprātīgos termiņos un pie šāda iznākuma varētu vainot nevis tiesnesi, bet gan pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti, kas Latvijā esot būtiska problēma.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzinis - likumā noteiktās izņēmuma tiesības piemērot sodu mīkstinošus nosacījumus nedrīkst kļūt par ikdienas praksi tik smagās apsūdzībās. 

» Bordāns par Liepājas pedofilu lietu: Sodu mīkstinoši nosacījumi nedrīkst kļūt par ikdienas praksi

Ministrs pauda pārliecību, ka nepieciešams veikt visaptverošu novērtējumu, lai precīzi noteiktu efektīvākos risinājumus reformu īstenošanā, sākot ar pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu un beidzot ar ātru un efektīvu tiesas procesu.

FOTO: Pexels

Procesa turpinājums

Pašlaik zināms, ka prokuratūra ar sodu tomēr nav apmierināta -

26. aprīlī prokurors iesniedzis tiesā protestu par soda mīkstumu

Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja palīdze Velga Lūka informēja, ka tiesā saņemtas arī apelācijas sūdzības no apsūdzēto aizstāves zvērinātas advokātes Ilonas Bulgakovas, cietušās advokātes Sandras Sprūdes un Liepājas bāriņtiesas.

Plašākus komentārus prokuratūra nesniedz, ņemot vērā, ka lieta ir sensitīva.