TV3 raidījums "Nekā Personīga" aicināja uz interviju jaunievēlēto Valsts prezidentu Egilu Levitu. Levits sola vairākas lietas, bet viena no tām - aktīvi turēt roku uz pulsa, lai atbildīgie politiķi rūpētos par sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kas pie mums ir viena no augstākajām Eiropā.
Raidījums: Pirms 7 gadiem intervijā "Rīgas laikā" jūs, raksturojot Latvijas politisko vidi, teicāt šādus vārdus: "Ir vairāki demokrātijas deficīti. Viens demokrātijas deficīts ir tas, ka mums ir pārmērīgi liela plutokrātijas tendence. Plutokrātija nozīmē "naudas vara", kad tautas varas vietā, vai drīzāk līdzās tai, pastāv naudas vara. Reāli demokrātijai jānozīmē to, ka nabagam ir tikpat liela iespēja ietekmēt politiku kā bagātam. Kāda ir realitāte šodien?
Levits: Realitāte ir uzlabojusies, bet joprojām šī tendence pastāv. Viens no jautājumiem ir partiju finansējuma jautājums. Toreiz vispār nebija vai bija ļoti minimāls partiju finansējums, tagad viņš ir neliels, bet katrā ziņā nepietiekošs, un partijas ir spiestas ar cepuri rokā iet pie bagātniekiem un prasīt ziedojums. Un tas, protams, rada zināmu atkarību, jo ne visi bagātnieki ir tādi ļoti altruistiski.
Valstij un demokrātijai ir nepieciešamas partijas, Tas nav kaut kāds pretdabisks veidojums, kas demokrātijā traucē, partijām ir jāveido sava politika. Lai veidotu savu politiku, ir nepieciešami arī līdzekļi zināmu izdevumu segšana. Igaunijā un Lietuvā ir apmēram salīdzinošās valstis, partiju finansējums tur no valsts budžeta ir 8 līdz 10 reizes lielākas nekā Latvijā. Un es domāju, ka tur šī atkarība no privātiem ziedojumiem ir mazāka. Ja salīdzina ar manu interviju, kas bija pirms 7 gadiem, es teiktu, situācija ir uzlabojusies, bet tā joprojām ir uzlabojama.
Raidījums: Jūs esat runājis par sociālās atbildības un solidaritātes trūkumu, prezidentam ir ierobežotas iespējas, jūs nevarat pacelt mediķiem algas vai palielināt pensijas. Bet ko varat?
Levits: Parlamentārā demokrātijā Valsts prezidentam ir citas funkcijas, Valsts prezidentam ir argumentēti jāpārliecina politiķi, sabiedrība kopumā, kas ir nepieciešams, kas ir svarīgi valsts kopējam labumam.
Raidījums: Bet praktiskas lietas?
Levits: Prezidents var norādīt uz šiem jautājumi un pārliecināt individuālās sarunās, atklātās sarunās sarunās ar sabiedrību par to, ka šim jautājumam ir patiešām nopietna uzmanība jāpievērš. Un kā to risināt. Nodokļu politikai ir citi instrumenti. Tas ir likumdošanas instruments. Valsts prezidents to nevar pats izdarīt. Valsts prezidents var, teiksim radīt zināmu varbūt spiedienu.
Raidījums: No Saeimas tribīnes jūs teicāt, ka būsiet visu pilsoņu prezidents. Vai ar to jāsaprot, ka Latvijas nepilsoņiem jākļūst par pilsoņiem, lai viņi varētu uzskatīt Egilu Levitu par savu prezidentu?
Levits: Ar pilsoņiem šajā gadījumā es domāju visus Latvijas iedzīvotājus - es domāju, visi, kas dzīvo Latvijā.
Raidījums: Ir 9. maija svinības pie Uzvaras pieminekļa un ir Dziesmu svētki Mežaparkā. Iespējams, ir cilvēki, kuri apmeklē abus pasākumus, bet visticamāk, ka tādu nav daudz. Jautājums, kam jānotiek, lai šīs abas sabiedrības daļas savā starpā spētu saprasties?
Levits: Ko nozīmē sabiedrība? Tie ir atsevišķi cilvēki, kas veido sabiedrību. Mēs dzīvojam demokrātiskā, neatkarīgā Latvijas valstī. Mums ir kopēji identitātes elementi. Mums ir kopēja valoda. Es domāju tas ir cilvēka nostājas jautājums. Piemēram, dzīvo tagad simts tūkstoš latviešu Lielbritānijā. Es domāju, ka liela daļa nemaz īsti nevēlas iesaistīties Anglijas sabiedrībā. Latvija ir ļoti atvērta. Latviešu nācija ir atvērta, es runāju par atvērto latvietību, tas nozīmē, katrs ir aicināts pievienoties, katrs ir uzaicināts iesaistīties. Mūsu kopējā valodā, kultūrā, mūsu valsts politikā, sabiedrības veidošanā - katrs ir uzaicināts, katrs ir laipni aicināts. Un, ja jūs jūtaties uzrunāti, tad, lūdzu, dariet to. Latvijas pilsonību, kas ir šis pilsoņu piederības juridiskais moments, juridiska saite - iegūt ir ļoti viegli salīdzinājumā ar citām valstīm.
Raidījums: Parunāsim par jums tuvo sfēru. Skandalozā Bērnu slimnīcas kukuļošanas lieta. Kā mums apliecināja lietas prokurors Māris Leja, tā jau 8 gadus joprojām atrodas pirmajā instancē. Jums tas šķiet rada labu signālu mūsu iedzīvotājiem, ka valsts var tikt galā ar noziedzniekiem. Arī tos, kuriem ir laba politiskā aizmugure?
Levits: Parastie procesi, normālie procesi ir patiešām samērā ātri pie mums. To es gribu uzsvērt. Tas ir izņēmums, un šādi izņēmumi nedrīkstētu būt.
Raidījums: Bet Latvijā izņēmumu ir daudz.
Levits: Jā, ir izņēmumi, un ir iespējas tos arī samazināt vai likvidēt pilnīgi. Patlaban mums ir situācija tāda, ka prokuratūra izmeklē gandrīz visas lietas un tad, kad viss ir atklāts un viss ir pierādīts, tad iet uz priekšu. Pietiek, ja izmeklē piecas epizodes, soda mērs ir līdzīgs, varbūt drusciņ mazāks, bet tas, protams, iet daudz ātrāk. Tev nav jāpierāda viss, ko šis cilvēks ir darījis. Tas nav nekas jauns, ko es saku, ir tikai nepieciešams to izdarīt, un es domāju, ka Valsts prezidents varētu tā diezgan droši un skaidri un stingri visu laiku vērst uz to uzmanību. Es pats to nevaru, jo man nav likumdošanas vara, bet es varu visu laiku norādīt, lūdzu, izdariet beidzot to, ko jau sen vajadzēja izdarīt.
Raidījums: Kuras būs trīs pamatlietas, ko jūs uzskatāt par nepieciešamu tuvāko gadu laikā Latvijā izdarīt?
Levits: Jautājums par sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Otrs ir, protams, mēs jau arī to uzrunājām - tiesiskuma jautājums. Trešais jautājums varbūt mūsu sabiedrībai ne tik pārāk apjausts, bet kas liekas ļoti svarīgi man. Manā redzeslokā ir ne tikai aktuālās problēmas, bet arī Latvijas ilgtspējība, Latvijas nākotne. Mēs redzam, ka sabiedrība pasaulē strauji mainās un tādu sabiedrību, kādu mēs pazīstam šodien, pēc 10 gadiem tā būs pilnīgi citādāka. Un tādēļ es uzskatu, ka mums jābūt gataviem šīm pārmaiņām, jāprot izmantot tās mūsu labā, lai straujāk kā līdz šim mēs attīstītos modernas un attīstītas valsts virzienā. Lai mums ir labs potenciāls, lai atsevišķās jomās un ne tikai vienā, bet vairākās sasniegtu un pārsniegtu pasaules līmeni. Un tā ir mana vīzija, kas ir reāla vīzija nevis utopija.
Foto: Par valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits
