Dzīve potenciāli bīstama kodolreaktora ēnā. Kādreizējā PSRS paraugpilsēta Mecamora

Skats uz Mecamoras AES Armēnijā

FOTO: AFP / Scanpix

Mecamora, kas atrodas Armaviras provincē Armēnijas rietumos, tika būvēta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados kā Padomju Savienības paraugpilsēta ar mērķi nodrošināt dzīvesvietas atomelektrostacijas (AES) darbiniekiem. Kāda tagad ir dzīve pilsētā, kas atrodas blakus novecojušam un potenciāli bīstamam kodolreaktoram, – atbildi uz šo jautājumu meklē Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.

Tagad Mecamoras AES tiek uzskatīta par vienu no potenciāli bīstamākajām atomelektrostacijām pasaulē, ņemot vērā tās atrašanos seismiski aktīvā zonā.

Mecamoras AES atrodas vien 35 kilometru attālumā no Armēnijas galvaspilsētas Erevānas.

Atomelektrostacija Armēnijā tika būvēta septiņdesmitajos gados – aptuveni tajā pašā laikā, kad nu jau bēdīgi slavenā Černobiļas AES Ukrainā.

Kodolenerģija tika uzskatīta par galveno PSRS pieaugošā enerģijas pieprasījuma apmierināšanas avotu. Tolaik PSRS bija izvirzīts ambiciozs mērķis nodrošināt, ka līdz 2000. gadam 60% no visas izmantotās elektroenerģijas tiek saražota atomelektrostacijās.

Armēnijā viss mainījās 1988.gadā, kad nopietnus postījumus nodarīja 6,8 magnitūdas stiprā Spitakas zemestrīce. Šajā dabas katastrofā dzīvību zaudēja aptuveni 25 000 cilvēku.

Pēc postošās zemestrīces Mecamoras AES tika slēgta.

Daudzi AES darbinieki un Mecamoras iedzīvotāji atgriezās savās mājās Krievijā, Ukrainā, Polijā un citviet.

Tagad – 30 gadus vēlāk - Mecamoras AES jautājumā Armēnijā joprojām nav vienprātības.

Viens no Mecamoras AES reaktoriem 1995. gadā atsāka darbību un šobrīd saražo aptuveni 40% Armēnijā patērētās enerģijas.

Šīs kodolspēkstacijas izmantošanas kritiķi uzsver, ka Mecamoras AES ir ļoti ievainojama  zemestrīcēs, ņemot vērā tās atrašanos seismiski aktīvā zonā.

Tikmēr atbalstītāji, tostarp arī Armēnijas valdības pārstāvji, pauž viedokli, ka AES jau sākotnēji būvēta uz ļoti stabiliem bazalta pamatiem, un laika gaitā veiktie uzlabojumi, tostarp ugunsdrošas durvis, padarījušas AES vēl drošāku.

Diskusijas par kodolreaktora izmantošanas drošumu turpinās, bet vairāki tūkstoši cilvēku turpina dzīvot Mecamorā, kas tika uzbūvēta pavisam netālu no spēkstacijas.

Mecamora tika īpaši projektēta kā “kodolpilsēta”, kas spētu uzņemt 36 000 cilvēku.

Pilsētā tika uzbūvēti plaši kultūras un sporta centri un pat mākslīgs ezers.

Pēc postošās zemestrīces Mecamoras pilsētas būvniecība tika apturēta.

Cilvēki, kas palika Mecamorā, attapās puspabeigtā pilsētā ar ierobežotām darba iespējām.

FOTO: AFP/SCANPIX

Pēc 1988.gada Mecamorā tika izmitināti bēgļi no Kalnu Karabahas, ņemot vērā Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta saasināšanos attiecībā uz strīdīgo teritoriju.

Daudzi no šiem cilvēkiem joprojām dzīvo Mecamorā, un daļa no viņiem ir uzbūvējuši sev mājas vietā, kur Mecamorā sākotnēji bija paredzēts būvēt trešo mājokļu bloku.

Pēc Mecamoras AES slēgšanas Armēniju piemeklēja plaša enerģijas krīze, kā rezultātā elektrības piegāde iedzīvotājiem tika nodrošināta vien stundu dienā.

Enerģijas krīze turpinājās līdz 1993. gadam, kad tika pieņemts lēmums atsākt izmantot jaunāko no diviem AES reaktoriem, vispirms veicot plašas drošības pārbaudes.

Kā norāda ANO Attīstības programmas eksperts enerģētikas jautājumos Ara Marjanjans, Mecamoras AES izmantotā VVER tipa reaktora dizains ir uzskatāms par novecojušu.

Tomēr viņš uzsver, ka šī spēkstacija izturēja postošo 1988.gada zemestrīci un vēlāk tajā tika veikti vieni no pasaulē pirmajiem AES drošības testiem.

Šobrīd Mecamorā dzīvo aptuveni 10 000 cilvēku.

Kā stāsta fotogrāfe Katrīna Rotersa, kas daudz fotografējusi šo pilsētu, deviņdesmito gadu sākuma enerģijas krīze vēl joprojām cilvēkiem ir spilgtā atmiņā, un tāpēc viņi vairs nespēj iedomāties dzīvi bez spēkstacijas.

Mūsdienās Mecamora ir visai bēdīgā stāvoklī.

Daudzas mājas sen nav piedzīvojušas remontu, bet vietējā sporta zālē bērni futbolu lietainās dienās spēlē zem piloša jumta.

Tad kāpēc cilvēki joprojām paliek pilsētā?

Komunicējot ar vietējiem iedzīvotājiem, Rotersa secinājusi, ka arī vietējo iedzīvotāju jūtas attiecībā uz AES ir dalītas.

Tie cilvēki, kas joprojām strādā AES, ir daudz pozitīvāki, bet tie, kas tur nestrādā, ir daudz neapmierinātāki ar Armēnijas vispārējo ekonomisko situāciju.

Daļa cilvēku joprojām izjūt nostalģiju pēc Mecamoras kādreizējā privileģētas "kodolpilsētas" statusa.

Antropologs Hamlets Melkumjans, kurš pētījis Mecamoru, norāda, ka pilsēta tās iedzīvotājiem ir kā drošs patvērums.

Viņš norāda, ka pilsētā ir ļoti cieša sabiedrība un valda savstarpēja uzticēšanās – dodoties prom, cilvēki savu mājokļu atslēgas mēdz atstāt kaimiņiem.

Īres maksas Mecamorā ir zemas – 95 kvadrātmetru trīsistabu dzīvokli iespējams īrēt par 30 līdz 60 ASV dolāriem mēnesī.

Vietējie iedzīvotāji arī daudz laika pavada kopā.

"Katru vakaru viņi pēc darba pulcējas ārā, lai pārrunātu jaunumus," norāda Vans Sedrakjans, kurš strādā AES un uztur pilsētas kontu sociālajā tiklā "Facebook".

"Mūsu bērniem ir kur spēlēties, lai gan mēs labāk gribētu, lai viņi pavada vairāk laika mācoties. Man ir divas meitas, un es ceru, ka viņas paliks un strādās Mecamorā, jo tās ir mūsu mājas," viņš piebilst.

Uz augšu