Kaljulaida: Kopā ar sabiedrotajiem Igaunija ir neuzvarama

FOTO: SIPA/Scanpix

Kopā ar sabiedrotajiem Igaunija ir neuzvarama, svētdien, 23. jūnijā, Uzvaras dienas militārajā parādē Tartu sacīja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

"Sabiedrotie bija ar mums Atbrīvošanas karā, viņi arī ir šodien kopā ar mums šeit, Tartu. Zaudē vienmēr vienatnē, ar sabiedroto atbalstu zaudēt nav iespējams - vienmēr ir kāds, ar ko dalīties problēmā, lai tā neizrādītos nepārvarama. Tā mēs esam neuzvarami," teica Kaljulaida.

Viņa arī uzsvēra, ka jābūt gataviem situācijām, kuras šķiet maz iespējamas.

"Jābūt gataviem. Mēs gatavojam savus Aizsardzības spēkus un Aizsardzības līgu ["Kaitseliit"] situācijām, kuras ir maz ticamas, taču ir iespējamas. Ja mēs sāksim gatavoties, kad nelaime jau būs pie durvīm, būs par vēlu," norādīja Igaunijas prezidente.

Tartu svētdien notika Igaunijas zemessardzes "Kaitseliit" (Aizsardzības līga") Uzvaras dienas parāde.

Uzvaras diena Igaunijā tiek svinēta 23. jūnijā, jo 1919. gadā šai datumā Igaunijas armijas 3. divīzija un Ziemeļlatvijas brigāde Cēsu kaujās sakāva vācu Landesvēru un Dzelzsdivīziju. Ņemot vērā, ka Igaunijas karaspēks šo uzvaru izcīnīja ārpus savas valsts teritorijas, Uzvaras diena katru gadu tiek svinēta citā vietā.

Parādē līdz ar "Kaitseliit" vienībām bija pārstāvēta arī Igaunijas zemessardzes sieviešu vienība "Naiskodukaitse" ("Sieviešu brīvprātīgā aizsardzības organizācija"), kā arī zemessardzes zēnu un meiteņu organizācijas "Noored Kotkad" ("Jaunie ērgļi") un "Kodututred" ("Dzimtenes meitas"), zemessardzes skola un kiberaizsardzības vienība, kā arī viesu vienības no Latvijas, Lietuvas, Somijas, Polijas, Ukrainas, Zviedrijas, ASV, Lielbritānijas un Francijas. Parādē spēlēja Igaunijas zemessardzes un Aizsardzības spēku militārie orķestri un zemessardzes dūdinieku vienība.

Šogad aprit simts gadi kopš Cēsu kaujām, kas bija vienas no izšķirošajām cīņām Latvijas un Igaunijas Neatkarības karā, un 85 gadi, kopš Igaunijas parlaments Rīgikogu nolēma pasludināt 23. jūniju par valsts svētkiem.

Igaunijas Uzvaras dienas parādes rīkošana pirmoreiz tika uzticēta "Kaitseliit" 1934.gadā. 1992.gadā toreizējais Igaunijas prezidents Lennarts Meri ierosināja atjaunot šo tradīciju, un jau tajā pašā gadā parāde notika pie Kadriorgas pils Tallinā.

1993.gadā Uzvaras dienas parāde notika Tallinā, bet 1994. gadā -   Tartu, 1995. gadā - Pērnavā, 1996. gadā - Narvā, 1997 .gadā - Veru, 1998. gadā - Vīlandē. 1999. gadā parāde notika Valgā, 2000. gadā - Hāpsalā, 2001. gadā - Pērnavā, 2002. gadā - Pelvā, 2003. gadā - Jehvi, 2004. gadā - Rakverē. 2005. gadā par parādes norises vietu bija izraudzīta Paide, 2006. gadā - Kidemas līcis pie Sāmsalas (Sāremā), bet 2007. gadā - Rapla. 2008. gadā parāde tika rīkota Tallinā, 2009. gadā - Jegevā, 2010. gadā - Vīlandē, 2011. gadā -   Tartu, 2012. gadā - Pērnavā, 2013. gadā - Hāpsalā, 2014. gadā - Valgā, 2015. gadā - Kerdlā, 2016. gadā - Veru, 2017. gadā - Rakverē, bet pērn, svinot gan Igaunijas valsts, gan "Kaitseliit" simtgadi, Uzvaras dienas parāde pirmo reizi notika Tallinas Dziesmusvētku estrādes laukumā.

Kā ziņots, Latvijā Cēsu kauju simtgadi pieminēja sestdien ar daudzveidīgu un plašu norišu programmu.

Cēsīs Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pieņēma militāro parādi Vienības laukumā, kurai sekoja koncertuzvedums "Ar dziesmu dzīvībā", dokumentālas performances Rīgas ielā, Cēsu kauju rekonstrukcija, uzvaras gājiens uz Vienības laukumu un Uzvaras balle, kā arī Cēsu kauju simtgadei veltīts koncerts koncertzālē "Cēsis", bet no 15. jūnija līdz 22. jūnijam varēja apskatīt rekonstruēto vēsturisko Igaunijas bruņuvilcienu "Wabadus" ("Brīvība").

Uz augšu