Broka, Rāvis un Millers atbrīvoti no KNAB izolatora
Papildināts

Baiba Broka

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien, 10. jūlijā, no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā atbrīvojis pirmdien par korupciju aizturēto Rīgas domes deputāti un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci Baibu Broku (VL-TB/LNNK)  kā arī uzņēmējus Ivaru Milleru un Gunti Rāvi.

Broku KNAB aizturēja pirmdien un šodien beidzās likumā paredzētais aizturēšanas termiņš. Aģentūrai LETA gan KNAB neizdevās noskaidrot, vai Latvijas Biatlona federācijas prezidentei Brokai un Rāvim jau piemēroti kādi drošības līdzekļi. Tikmēr Brokas tālrunis joprojām ir izslēgts.

Millera advokāts Oskars Ramiņš aģentūrai LETA apliecināja, ka klientam piemērots aizliegums izbraukt no valsts un tuvoties konkrētām personām, kuras viņš nevarot atklāt. Tāpat klientam ir izsniegts lēmums par aizdomās turēto, taču plašāk advokāts informāciju sniegt nevarot.

Milleram KNAB vērstās aizdomas nav izprotamas un inkriminētais noziegums tiek noliegts, norādīja advokāts.

Savukārt Rāvis pēc iznākšanas no izolatora žurnālistiem teica, ka vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst un viņam nav izprotamas KNAB paustās aizdomas.

KNAB iepriekš paziņoja, ka birojs esot ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs.

Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro. LETA zināms, ka iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

Pēdējos trīs gados Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA "Roadeks", kurš pastarpināti pieder arī Rāvim, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību.

Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts pagājušā gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.

Konkursa pirmā kārta bijusi atklāta, un tai pieteicās septiņi uzņēmumi. Saņemot piedāvājumus, otrajā posmā iekļuva mazāk uzņēmumu, taču to skaits publiski netiek atklāts. Uzņēmumu sākotnēji piedāvātās darbu izmaksas bijušas pārāk augstas, tāpēc augstskola pārskatījusi projektus, kam sekojuši arī jauni piedāvājumi.

Šajā ceturtdienā, 11. jūlijā, plānots atvērt precizētos piedāvājumus. Augstskolā cer, ka iepirkuma uzvarētāju izdosies noskaidrot tuvākajās nedēļās, aģentūrai LETA otrdien pauda rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Edīte Megne.

Megne norādīja, ka LU pagaidām neesot pilnīgi skaidrs, ar kādu no LU iepirkumiem saistīts kriminālprocess - neskaidrību radot KNAB publiski paustā informācija par kriminālprocesā iesaistītajām amatpersonām.

Megne pastāstīja, ka konkursa pirmajā posmā bija pieteikusies arī būvfirma "Skonto būve", taču viņa neatklāja, vai uzņēmums izturējis konkursa pirmo kārtu un vai tas turpina pretendēt uz Rakstu mājas būvniecību.

Rāvim pastarpināti pieder 95% būvfirmas "Skonto būve" daļu, bet Milleram - 5%, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kriminālprocess sākts par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai un par kukuļa pieņemšanu.

Uz augšu