Ministre neatbalsta Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) neatbalsta Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, tomēr Izglītības un zinātnes ministrija lēmumu šajā jautājumā rosinās pieņemt valdībai.

Šuplinska šodien preses konferencē pastāstīja, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

Kā ziņots, LU Satversmes sapulces sēdē augstskolas rektora amatā tika ievēlēts līdzšinējais rektors Muižnieks, kurš balsojumā pārspēja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu un profesoru Gundaru Bērziņu.

Tomēr balsojumu pavadīja skandāli un pretrunīgi vērtējumi. Vispirms 24.maijā kārtējā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Savukārt par otru kandidātu - Bērziņu - balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.

Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.

Vēlēšanu neviennozīmīgais rezultāts oponentos raisīja neapmierinātību, līdz tika sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, lai sarīkotu rektora vēlēšanu otro kārtu, kurā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu - vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušo Muižnieku. Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret - 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, līdz ar to Muižnieks tika paziņots par ievēlētu.

Šuplinska pēc LU rektora vēlēšanām nesteidza valdībā virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, tā vietā IKVD sāka pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām. "Iespējamie scenāriji ir divi. Ja ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz pārkāpumus procedūrā un nevirza uz valdību apstiprināšanai, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas," iepriekš tika izteikusies Šuplinska.

Tikmēr LU prorektore Ina Druviete aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Šuplinskas paziņojumi par iespējamie pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās liecina vai nu par pilnvaru pārsniegšanu, vai par rupju politisku spiedienu uz padotības iestādi. Druviete uzskata, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas.

Uz augšu