No idejas līdz realitātei - kas jāņem vērā, iegādājoties grauzēju

Ilustratīvs attēls

FOTO: pexels.com

Kaķim vai sunim dzīvoklis ir par mazu, bet bērni vēlas savu pirmo mīluli? Sākumā varētu likties, ka grauzēji prasa mazāk uzmanības un rūpju nekā lielāki dzīvnieki, taču jebkura mājdzīvnieka ienākšana ģimenē ir liels solis. Rūpīgi jāizvērtē grauzēja iegāde, jo mazie dzīvnieciņi prasa lielāku sagatavošanos nekā, iespējams, klasiskāki mājdzīvnieki. Lai jaunā mīluļa ieviešanas procesu padarītu daudz izprotamāku, ieskatu grauzēju iegādē sniedz "PetCity" speciāliste Marina.

Rūpīga izvērtēšana

Saimniekiem jāņem vērā, ka katrai grauzēju sugai ir savas īpatnības – piemēram, daudzi cilvēki vēlas iegādāties šinšillu, bet pēc apspriedes zooveikalā viņi atgriežas mājās ar jūrascūciņu vai kāmīti, jo šinšillas ir ļoti jūtīgas ēdiena izvēlē. Nepareizs ēdiens un pārāk daudz cukura (kaut vai saldi koku zari vai augļi) var izraisīt diabētu.

» Tests: Kāds mājdzīvnieks tev būtu piemērots?

"Šinšillām ļoti rūp sava kažoka tīrība – ja viņu daudz ņurcīs vai ik pa laikam noglaudīs kāda ķepīga rociņa, šinšilla būs patstāvīgā stresā, cenšoties sevi sakopt, un salaizīs līdz pat jēliem ādas laukumiem," norāda eksperte.

Populārākie grauzēji, ko cilvēki iegādājas, ir kāmīši, jūrascūciņas un trusīši, taču tas nebūt nenozīmē, ka ar šiem dzīvnieciņiem sadzīve ir vienkārša. Tāpat kā kaķiem var būt atšķirīgi raksturi, pavisam noteikti tā ir arī trušiem un jūrascūciņām. Ja kāmīši no šā trijnieka ir vispatstāvīgākie, tie var radīt galvassāpes tiem saimniekiem, kuri raduši laicīgi iet gulēt, jo kāmji kļūst aktīvi diennakts vēlajās stundās.

» No idejas līdz realitātei – kas jāņem vērā, iegādājoties kaķi

"Ģimenēm ar pavisam maziem bērniem ir ļoti rūpīgi jāapsver lēmums un jāsagatavo bērns faktam, ka dzīvnieku nevar biedēt, barot ar saldumiem, šokolādi un jebko citu, kas nav grauzēja specializētā pārtika," iesaka Marina. "Ar bērniem jārunā, ka tad, ja dzīvnieks pats nenāk rokās, viņu nedrīkst tvarstīt – pirmkārt, tas ir lieks, liels un nevajadzīgs stress, otrkārt – pārbiedēts dzīvnieks var iekost ļoti sāpīgi. Mazs bērns ir arī spējīgs savu mājdzīvnieku nejauši nomīļot līdz nāvei."

Viņa norāda, ka grauzēja iegāde nedrīkst būt impulsīvs pirkums, jo dažkārt par tiem nākas rūpēties daudz vairāk nekā par klasiskākiem mājdzīvniekiem. Grauzēji ir ļoti jutīgi pret stresu. Stresa apstākļi būtiski var saīsināt dzīvnieka mūža ilgumu. Stresu viņiem var radīt dzīvesvietas maiņa, troksnis, kāds konkrēts mājas iemītnieks, citi dzīvnieki un viss nezināmais, ar ko mazais draudziņš saskaras.

"PetCity" pārstāve Marina norāda, ka vismazāk rūpju prasa žurciņas, jo tās ļoti ātri adaptējas jebkādiem dzīves apstākļiem un arī ēdiena ziņā nav izvēlīgas - var ēst visu.

FOTO: shutterstock.com

Kas jāņem vērā?

Ne velti grauzējus sauc par grauzējiem, tādēļ pirms to iegādes ir rūpīgi jāsagatavo mājvieta, noslēpjot vadus, kuriem jaunais draugs varētu tikt klāt.

"Ātrāk pats saimnieks atradināsies no vadu atstāšanas zemē, nekā būs iespējams atradināt grauzēju no to pagaršošanas," norāda speciāliste.

"Trusim vēl varbūt ar lielu apņemšanos un laiku var iemācīt to, ka grauzt vadus ir kaut kas slikts, bet pārējiem grauzējiem tikpat kā neiespējami. Lai iemācītu grauzējiem konkrētas komandas, vajadzīga liela apņēmība un laika ieguldījums. Citādi - grauzējs ieraudzīs, viņam patiks, viņš ēdīs!"

Speciāliste norāda, ka visvieglāk dažādas komandas iemācīt ir žurkai, kas arī ir visinteliģentākā no grauzēju saimes.

Mājvietas sagatavošana

FOTO: pexels.com

Kā citiem dzīvniekiem, tā arī grauzējiem raksturi mēdz atšķirties, taču viņiem visiem ir kas kopīgs - jebkuram no viņiem būs nepieciešams būris. Būri ir ļoti atšķirīgi starp grauzējiem, tāpēc vispirms ir rūpīgi jānolemj, vai jaunais ģimenes loceklis būs trusītis, žurciņa, kāmis vai šinšilla, un tikai tad var doties iegādāties visu nepieciešamo.

Protams, dzīvniekus var laist ārā no būrīša brīvi dzīvoties pa istabu, taču viņiem ir nepieciešama "mājiņa", kur atrodas viņu miga, ēdiens un tualete, kā arī būris bieži vien ir nepieciešams viņu pašu drošībai. "Trušus un jūrascūciņas var labi pamanīt un noķert istabā, toties pavisam mazus grauzējus, kā kāmīšus un žurciņas... Viņi var aizlīst kaut kur un pazust," norāda eksperte.

Ar iegādāto būri gan nebeidzas tēriņi mājvietas sagatavošanai jaunajam mīlulim.

Pirms grauzēja iegādes jāsagatavo: 

  • attiecīga izmēra ēdiena un ūdens trauciņi. Lielākiem dzīvniekiem, kā trušiem, tie būs nepieciešami masīvāki nekā, piemēram, kāmīšiem.
  • Pakaiši. Pakaišu izvēle ir topošā saimnieka gaumes jautājums, vai dzīvniekam, kur nokārtoties, tiktu liktas skaidas vai skaidu granulas.
  • Profesionāla barība. Katram grauzējam ir specializēta barība, kas arī atšķiras savā starpā.
  • Siens. Par sienu noteikti nevajag aizmirst, jo, piemēram, trusim tā ir galvenā maltīte, bet arī mazākiem dzīvniekiem nepieciešams būrītī ievietot sienu. Siens grauzējiem palīdz tīrīt zarnu traktu, kā arī dzīvniekiem patīk sienā gulēt un veidot aliņas.
  • Minerālakmens. Dzīvnieka galvenais vitamīnu uzņemšanas avots, kā arī minerālakmens graušana nāk par labu zobiem. Jebkuram grauzējam zobiņi augs visu mūžu, un, ja viņš nevarēs tos graužot nodeldēt, var rasties nopietnas veselības problēmas - zobi var izaugt pārāk gari, traucējot paēst vai izveidojot nepareizu sakodienu.
  • Mājiņa. Nopērkamas speciālas mājiņas, kur dzīvnieciņi var paslēpties, kad viņiem apnikusi ģimenes uzmanība. Īpaši pirmajās dienās dzīvnieks ļoti novērtēs, ja viņam būs vieta, kur paslēpties un mazināt stresu.
  • Spēļmantiņas. Grauzējiem vislabākās rotaļlietas ir tās, kuras var apēst. Speciāli paredzēti zariņi graušanai, dažādas bumbiņas, kur var ievietot našķi, un veidojumi no dabīgiem materiāliem, kurus mazie draugi var nograuzt. Izņemot trušus, praktiski jebkuram grauzējam ir nepieciešams rats, jo tie savvaļā ir ļoti aktīvi.

Gan trušus, gan jūrascūciņas no mazotnes var pieradināt pie pastaigām svaigā gaisā, atrodoties pavadiņā. Zooveikalā "PetCity" ir nopērkamas dažāda izmēra krūšu siksniņas attiecīgajiem mīluļiem.

Grauzēji un citi mājdzīvnieki

FOTO: pexels.com

Ar kaķi mazajiem grauzējiem būs visgrūtāk sadzīvot. Kaķis principā visu, kas ir mazāks par viņu, uztver par medījumu, bet, protams, kaķu raksturi mēdz atšķirties. Saimniekam pašam ļoti skeptiski jāizvērtē, vai viņa kaķis būs spējīgs sadzīvot ar kādu mazāku dzīvnieku. "Vislabākais variants, ja mājās jau ir kaķis un ir ideja par grauzēja iegādi, tad vispirms būtu jānotestē pūkainis ar paziņu mazāko mīluli, lai redzētu, kāda būs kaķa reakcija.

Ja kaķis metīsies virsū, tad noteikti nevajadzētu ņemt mājās vēl vienu mazāku mājdzīvnieku," atklāj Marina.

Eksperte norāda, ka kaķis var mesties virsū vismaz divos veidos: vai nu kā reālam medījumam ar mērķi apēst, vai tīri intereses vadīts, lai iepazītos. "Ja otrais variants, tad ar laiku un saimnieka patstāvīgu modrību, var iemācīt pieņemt šādu mazāku jaunpienācēju ģimenē."

Drošības pēc kāmjiem vai pelītēm var pirkt būri, kas ir nevis pilnībā ar restēm, bet ar plastmasas sienām un tikai augšā ir restītes, lai ziņkārīgai ķepai būtu mazāk iespēju tur iespraukties.

Ar suni ir līdzīgi - ja dzīvnieks pēc dabas ir mierīgs un saprot, ka mazāka izmēra mīluļi ir viņa draugi, nevis spēļmantiņas, tad problēmām nevajadzētu rasties.

» No idejas līdz realitātei - kas jāņem vērā, iegādājoties suni

"PetCity" speciāliste atklāj, ka vislielākā iespēja ir, ka vienā būrī vislabāk sapratīsies jūrascūciņa ar trusi: "Protams, mēdz būt dažādi, ņemot vērā individuālās īpatnības, bet pārsvarā truši pieņem jūrascūciņu savā aizgādniecībā, jo tā ir mazāka un vājāka." Problēmas var rasties ar trušu meitenēm, kuras ir ļoti privātīpašnieciskas uz savu teritoriju.

Pārējie grauzēji, ja dzīvos atsevišķos būros, pārāk arī nešausmināsies par citas sugas kompanjonu aiz sienas. Piemēram, degu peles ir ļoti sociāli dzīvnieki.

Ja ģimenē jau ir viens grauzējs un vēlas paņemt vēl vienu no tās pašas sugas kompānijai, tad ir ļoti svarīgi, kāda dzimuma dzīvnieku ņemt.

"Ja dzīvnieks - tas pats trusis vai jūrascūciņa - ilgu laiku pavadīs viens bez uzmanības, viņš skums. Taču, ja dzīvnieki dzīvos vienā būrī, ir svarīgi, lai puika dzīvo ar puiku un meitene ar meiteni," atzīst speciāliste.

Protams, svarīgi ir saprast ģimenē jau dzīvojošā dzīvnieka raksturu un kāda daba ir jaunpienācējam, lai nerastos problēmas ar teritorijas sadali.

"Ne vienmēr nostrādā metode, kad jaunais mīlulis tiek ielikts būrī pie jau esošā iemītnieka.

Saimnieks domā, ka viņi savā starpā tiks galā. Ieteicama ir saimnieka klātbūtne, kad mājās tiek ienests cits dzīvnieciņš, lai palīdzētu esošajam mājdzīvniekam aprast ar faktu, ka viņš vairs nav vienīgais," norāda Marina.

Saimnieka uzmanība sākuma posmā ir nepieciešama, jo dzīvnieki var arī viens otram nodarīt pāri, piemēram, kāmis var otru draugu nepieņemt, pat apēst, un trusis var piekaut ar savām spēcīgajām pakaļkājām.

"Rezultātā abi mīluļi dzīvos regulārās bailēs viens no otra.  Ja saskaņas nav, obligāti vajadzīgi divi būri, ko var novietot vienu otram blakus. Ar laiku viens pie otra pieradīs un varbūt varēs pat laist dzīvot kopā. Ja ne, tad apradīs jebkurā gadījumā, bet, ja teritoriju dalīt negribēs, tad vismaz būs kompānija un nebūs vientulības sajūtas," norāda "PetCity" eksperte.

Vēl viens iemesls, kāpēc dzīvnieki savā starpā nesadzīvo, ir tas, ka uz diviem paredzētais būris patiesībā ir par knapu un dzīvnieki pat gribot nevar sadalīt teritoriju, jo dalāmā platība ir par mazu. Ja būris būs pietiekami liels, arī iespēja, ka abi sadzīvos, būs daudz lielāka.

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".

Uz augšu