Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens paziņojis, ka Krāslavas iecirkņa skaidrojumi par policijas darbību ir nepieņemami un, reaģējot uz bažām par likumsargu darbu, izmeklējot nežēlīgo vīrieša slepkavību, devis uzdevumu Valsts policijai (VP) izvērtēt iespējamību uzsākt disciplinārlietu. Tāpat ministrs pieprasījis Iekšējās drošības birojam uzsākt resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu, vai policistu rīcībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Komentējot notikušo, ministrs sacījis, ka VP Krāslavas iecirkņa paskaidrojumi nav pieņemami. "Tas liecina par kvalifikācijas trūkumu. Ja ir notikusi slepkavība, procesa virzītājam bija nepieciešams ne tikai aizturēt, bet arī sagatavot ierosinājumu kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu," sacīja Ģirģens.
"VP ir dots uzdevums izvērtēt iespēju uzsākt disciplinārlietu pret [policijas] amatpersonām, lai izvērtētu viņu rīcību un lēmumu tiesiskumu. Iekšējās drošības birojam pieprasīts uzsākt resorisko pārbaudi, vai amatpersonu rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes," piebilda ministrs.
Ministrs arī pārrunājis ar Ķuzi esošo situāciju VP, norādot uz VP vadības atbildību. Ķuzim ir uzdots tuvākajā laikā izstrādāt konkrētu un praktisku rīcības plānu, kā uzlabot VP izglītības saturu, amatpersonu motivāciju, kvalifikāciju un izmeklēšanas kvalitāti, vēsta aģentūra LETA.
Kritisks bija arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns. Viņš norādīja, ka apcietinājuma nepiemērošana aizdomās turētajiem par šādu noziegumu ir pretrunā ar likumu, ar piemēroto drošības līdzekli – policijas uzraudzību – nav gana.
Tāpat Rancāns norādīja, ka policija konkrētajā gadījumā ar neprofesionālu rīcību vietējos iedzīvotājos ir radījusi nedrošības sajūtu un šaubas ne tikai par tās spēju izmeklēt un novest līdz taisnīgam atrisinājumam slepkavības lietas, bet arī šaubas par tās spēju aizsargāt sabiedrību no atsevišķu bīstamu elementu realizētas vardarbības.
Aicinot rīkot pārbaudes, Rancāns vēstulē vērsies pie VP priekšnieka Inta Ķuža, iekšlietu ministra Sanda Ģirģena un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera. Tāpat Rancāns aicināja konkrēto kriminālprocesu nodot izmeklēšanai citai, šāda veida lietās kompetentākai Valsts policijas struktūrvienībai ārpus Krāslavas pilsētas.
Jau ziņots, ka Krāslavā, naktī no 19. uz 20. jūliju, nāvējoši piekauts 28 gadus vecs vīrietis. Aizdomās par noziegumu tika aizturēti trīs jaunieši, no kuriem divi ir nepilngadīgi, taču jau pēc neilga laika viņi atbrīvoti. Aizdomās turētajiem kā drošības līdzeklis piemērota policijas uzraudzība, kas izraisījis sabiedrības un bojāgājušā ģimenes sašutumu.
Divas personas tiek turētas aizdomās pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas, proti, par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, vai par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šo noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Trešā persona tiek turēta aizdomās pēc Krimināllikuma 132. panta par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti. Par šādu nodarījumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
