"Es jutu, ka man tek karstas asinis." Vīrietis ar kabatas nazi izglābjas no grizlilāča (2)

Dūlers bija devies ar savu riteni pa mežu ieskautu ceļu attālajā Britu Kolumbijas piepilsētā aptuveni 300 kilometru attālumā uz ziemeļiem no Vankūveras.

Viņš pētīja iespējamos pārgājienu maršrutus Dogija Dūlera kalnā - viņam un viņa brālim bija plāns kāpt vectēva vārdā nosauktajā kalnā.

Pēc nakts pavadīšanas mežā viņš devās atpakaļ uz mājām, kad braucot ap līkumu pēkšņi ieraudzīja grizlilāci.

Pirmajā mirklī viņš nezināja, ko iesākt un viņš noteikti nenojauta, ka sastapšanās ar milzīgo dzīvnieku beigsies ar cīņu par dzīvību.

Vīrietis cerēja, ka tāpat kā vairums lāču arī šis labprātāk izvairītos no cilvēku kontakta un dotos atpakaļ mežā. Neizprovocēti lāču uzbrukumi esot ārkārtīgi reta parādība, norāda provinču aizsardzības darbinieki.

Grizlilācis bija aptuveni 30 metru attālumā no Kolina. Kamēr viņš apsvēra, ko darīt - braukt prom, braukt garām lācim vai palikt mierā - dzīvnieks turpināja nākt pretim vīrietim lāča dabiskajā tempā.

Dūlers noņēma mugursomu un satvēra vienu no savām pārgājienu nūjām un nokāpa no velosipēda.

"Es visu laiku biju nobijies, bet es domāju, ka būtu forši, ja kāds tagad šo varētu nofilmēt," teicis Dūlers.

Grizlijs turpināja tuvoties - paralēli velosipēdam. Tad lācis "izdarīja nasku pagriezienu pa kreisi", lai tiktu aiz vīrieša.

Turēdams velosipēdu starp viņu un lāci, Kolins tam stipri iesita ar pārgājiena nūju, ar ko arī "karš" sākās.

Viņš atceras, ka runājis ar lāci, sakot: "Es zinu, ka šī ir jūsu teritorija, es tikai eju cauri - mums šis nav jādara".

Taču grizlilācis "neticēja nevienam Kolina vārdam" un turpināja tuvoties cilvēkam nu jau uzstājīgāk - līdz Dūlers meta tam ar savu velosipēdu. Īsi pēc tam lācis ticis vīrietim klāt, dziļi iekožoties viņam vēderā.

"Es jutu, ka man tek karstas asinis un mežonīgi sāpēja," viņš saka. "Mani kā lupatu lelli mētāja."

Lācis viņu nogāza grāvja tuvumā apmēram 25 metru attālumā no sastapšanās vietas un sāka dziļi kost augšstilbos. Viņš mēģināja ieraudzīt lāča acis, lai sāktu tēlot mirušu.

Pēc tam viņš saprata, ka viņam bikšu kabatā ir salokāmais nazis, ko viņš steidzami izvilcis un iedūris lācim kakla rajonā. Lācis sāka asiņot un momentāli atkāpās no vīrieša.

Dūlers izmantoja nazi, lai nogrieztu kreklu piedurkni un to izmantotu kā žņaugu ap viņa ievainoto kāju. Viņš atguva velosipēdu un ar velosipēdu nobrauca septiņus kilometrus līdz mežizstrādes darbinieku nometnei, kur sabruka.

Viņš teica, ka tieši tur uzspīdēja viņam veiksme. Nometnē bija pieci vīrieši, un visi zināja, kā sniegt pirmo palīdzību.

"Viņi darīja visu iespējamo, lai glābtu manu dzīvību," Dūlers teica. "Viņi patiesi ir stāsta varoņi, jo es nekādi nevarētu izdzīvot bez sastaptajiem vīriešiem."

Viņi arī izsauca ātro palīdzību, un neatliekamās palīdzības darbinieki veica Dūleram dzīvību glābjošu asins pārliešanu, pirms viņš tika nogādāts Vankūveras slimnīcā, kur viņš tagad lēnām un sāpīgi atgūstas no 29. jūlija uzbrukuma.

Provinces saglabāšanas virsnieki mežā izsekoja lāci, un tas tika nošauts. Viņi saka, ka ir pārliecināti, ka tas pats lācis uzbruka Dūleram, jo tam kaklā bija naža dūriena brūce.

Britu Kolumbija ir lāču valsts - provincē mitinās apmēram 120 000 līdz 150 000 melno lāču un apmēram 15 000 grizlilāču.

Gadā tiek saņemti no 14 000 līdz 25 000 zvanu par pamanītiem lāčiem vai konfliktiem ar tiem, un galvenais konfliktu cēlonis ir lāči, kuri ir iecienījuši cilvēku pārtikas avotus, piemēram, nepareizi uzglabātus atkritumus.

Neliela daļa izsaukumu beidzas ar to, ka lācis tiek nogalināts, jo tas apdraud sabiedrību.