Pamestajām mājām meklē īpašniekus. Smiltenes novada dome risina lauku pamestības problēmu (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Agnese Guleb/LETA

Smiltenes novada dome atradusi risinājumu, kas varētu uzlabot pamestas lauku viensētas vai mājas. Dome cilvēkiem, kuri meklē iespējas pārcelties uz Smiltenes novadu, piedāvā izmantot pašvaldības izveidoto sludinājumu vietni, kurā apkopoti tukši lauku māju saraksti, vēsta raidījums "LNT Ziņas".

Smiltenes novada pagasta pārvalžu vadītājiem ir jāapseko visus īpašumus, kas atrodas adrešu reģistrā. Tāpat tiek veiktas pārrunas arī ar zemniekiem, kuri iepriekš uzpirkuši īpašumus tikai lauksaimniecības zemes dēļ, bet dzīvojamās mājas viņiem nav vajadzīgs. Pašvaldība aicina zemniekus tās pārdot.

"Tas risinās lauku pamestības problēmu. Laukos atgriežas cilvēki, viņi tiešām grib atgriezties. Reizi mēnesī man kāds piezvana ar dedzīgu sirdi, kas ļoti, ļoti vēlētos dzīvot Grundzālē, un jautā, vai man ir ko piedāvāt," norāda Smiltenes novada Grundzāles pagasta pārvaldes pārstāve Alda Zvejniece.

Salīdzinot ar citiem novadiem Vidzemē, Smiltenē patlaban ir vislielākais no jauna radīto darbavietu skaits. It kā varētu to vēl kāpināt, taču darbiniekiem nav kur dzīvot. Pašvaldība nesen uzcēla jaunu daudzdzīvokļu īres namu, bet ar to nepietiek. Tāpēc ir radīta šāda iespēja. 

"Smiltenes novada teritorijā uzņēmējdarbība attīstās ne tikai pilsētā, bet arī pagastos.  Mēs vēlamies ar šo viensētu stāstu spert soli tuvāk dzīvojamai telpai, lai šī dzīvojamā telpa būtu arī pieejama cilvēkiem līdzās darbavietām," pauž Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.

"Saskaramies arī ar problēmām, ka ir ierobežotas iespējas jauniem cilvēkiem kredītiestādēs, komercbankās saņemt kredītus šo māju iegādei vai rekonstrukcijai," atzīst Smiltenes novada domes priekšsēdētājs.

"Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis skaidro – lauku māju hipotekārā kreditēšana tiek atteikta, ja iegādes un remontos ieguldāmā kopējā summa ir lielāka nekā prognozētā nākotnes tirgus vērtība, bet pircējiem nav uzkrājumu šīs starpības segšanai.

Bankas nedod iespēju kreditēt tikai lauku māju atsevišķi, bet pieprasa, lai divu gadu laikā tiktu mainīts jumts, ielikti jauni logi, ierīkots apkures katls un kanalizācija un veikti iekšdarbi. Summa savācas tik liela, ka kredīta pieteikums jāatsaka.

"Ir skaidrs, ja tas ir attālāk no Rīgas, ieguldot 10 000 eiro, nākotnes vērtība nepieaugs par 10 000 eiro. Pieaugs labākajā gadījumā par 3 000 vai 4 000 eiro. Ar to jārēķinās – ja mēs finansējam pret nākotnes vērtību, tai nākotnes vērtībai ir jābūt ar nelielu buferi, lai mēs to finansējumu remontam varētu iedot," saka "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu