Vai tu nomirsi tuvāko desmit gadu laikā? Zinātnieki izstrādājuši jaunu asins analīžu veidu

FOTO: Pexels

Zinātnieki izstrādājuši jaunu asins analīžu veidu, kas ļaus noteikt, vai cilvēkam pastāv risks nomirt tuvāko desmit gadu laikā. Asins tests varēs nākotni paredzēt ar aptuveni 80% precizitāti, vēsta ārvalstu mediji.

Vācijas zinātnieki veica apjomīgu pētījumu un analizēja vairāk nekā 44 tūkstošu cilvēku asins paraugu no 12 Eiropas valstīm. Pētnieki noteica 14 biomarķierus, piemēram, cukura līmeni asinīs, imunitātes stiprumu, tauku daudzumu, un izstrādāja "nāves indeksu".

"Nāves spriedums"

Maksa Planka bioloģijas institūtā tika pētīti asins paraugi cilvēkiem vecumā no 18 līdz 109 gadiem. Sākumā tika pārbaudīti vairāki faktori, kas varētu veicināt slimības un nāvi, piemēram, ĶMI un asinsspiediens, un pēc tam tika likti lietā izstrādātie biomarķieri un veiktas analīzes.

Dalībnieki tika sadalīti grupās pēc vērtējuma, kas svārstījās no -3 līdz 2 - jo lielāks skaitlis, jo lielāka iespēja, ka cilvēks drīz mirs.

Jau pašlaik ir pieejami dažādi asins testi, taču pēc tiem ārsti var paredzēt, vai cilvēkam gaidāma nāve tuvākā gada laikā un tie darbojas ar aptuveni 79% precizitāti. Jaunais tests spēj noteikt nāves risku arī turpmāko desmit gadu laikā un tam ir 83% precizitāte.

Cerība par veselīgu dzīvesveidu

Ārsts Džoris Dīlens norāda, ka, uzzinot savu veselības vērtējumu, cilvēks varētu sākt ātrāk domāt par veselības uzlabošanu: "Jaunās asins analīzes parāda, cik ilgi jūs dzīvosiet - to redz arī jūsu ģimene un draugi, kuri vēlēsies jums palīdzēt un paildzināt jūsu dzīves ilgumu."

Zinātnieki arī cer, ka šis tests ļauj ārstiem precīzāk noteikt cilvēka diagnozi un izvēlēties visefektīvāko ārstēšanu.

Tomēr piešķirtais vērtējums nav nemainīgs - izvēloties veselīgu dzīvesveidu, dzīves ilgumu iespējams pagarināt pat uz pusi. "Vērtējums drīzāk parāda pašreizējās veselības un fiziskās ievainojamības stāvokli - mainot paradumus, dzīvot iespējams pat divreiz ilgāk," norāda Dīlens.

Aizraujošs pirmais solis

Eksperti šo pētījumu nodēvējuši par "aizraujošu soli", taču uzsver - lai tas apstiprinātos un jaunās analīzes ārsti varētu sākt pielietot uz saviem pacientiem, jāveic vēl vairāki pētījumi daudzu gadu garumā.

Londonas Universitātes demences pētniecības institūta vadītāja Amanda Heslegreiva norāda: "Biomarķieri sniedz vērtīgu ieskatu tajā, kas notiek veselības un slimības jomā. Tomēr pētīti tika tikai Eiropas pacienti un bez papildus pētījumiem to nevar attiecināt uz citām etniskajām grupām. Šāda veida profilēšana ir noderīga, taču nepieciešams turpmāks darbs, lai šo vērtējumu skalu pielāgotu individuālam līmenim un izmantotu reālās dzīves situācijās."

Uz augšu