Jelgavas, Daugavpils, Ventspils un Rēzeknes novadu pašvaldība aicina Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un Saeimu apturēt teritoriālās reformas virzību pašreizējā Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) izstrādātajā piedāvājumā, aģentūru LETA informēja Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Četras administratīvi teritoriālas vienības, kas aptver lauku teritorijas bez pilsētām un veiksmīgi esot pierādījušas savu attīstību un ekonomisko izaugsmi, iestājas par secīgu, nesasteigtu un demokrātisku taktiku teritoriālās reformas modeļa ieviešanā. Pašvaldības atbalsta tādas administratīvi teritoriālas reformas īstenošanu, kur tās pirmsākumos noteiktas konkrētas darbības pašlaik pieaugošu reģionālu atšķirību mazināšanai.
"Pašreiz novērojamā situācija liek secināt, ka VARAM kā buldozers iet uz priekšu sava modeļa īstenošanā - nav pārdomāti nedz kritēriji, nedz analītisks redzējums citu nozaru griezumā attiecībā uz apvienotiem novadiem. Ministrija "tēlo" visu pušu iesaisti diskusijā, lai gan šādas diskusijas nav. Fakts, ka ik pa brīdim ministrijas modelī "uzrodas" kāds jauns novads, kas it kā ir izpelnījies tiesības būt atsevišķi, liek secināt, ka, šis reformas modelis ir absolūti nepilnīgs savā darba stadijā," uzskata Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS), uzsverot, ka četras pašvaldības nav pret reformu, bet ir pret tās izpildījumu pašreiz izvēlētajā VARAM izpildījumā.
Savā vēstulē, ko apstiprinājuši arī katras domes deputāti, vietvaras pauž, ka teritoriālās reformas īstenošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes ilgtermiņa instrumentiem, tai nepieciešams pārdomāti un stratēģiski ietvert gan līdzšinējās teritoriālās reformas izvērtējumu, gan kompleksu un detalizētu aprēķinu un gaidāmo ieguvumu prognozes. Turklāt teritoriālā reforma skar ne tikai administratīvu vienību robežu maiņu vai administratīvā aparāta sloga samazināšanos, taču domju vadība uzskata, ka pašlaik izstrādātā teritoriālās reformas modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm, tai iztrūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā "pēc reformas".
"Tagad gribas uzdot būtisku jautājumu valsts varas pārstāvjiem - kāpēc ir jāizjauc sistēma tajās pašvaldībās, kuras labi strādā, kāpēc tas jādara laikā, kad valstī ir simtiem nesakārtotu lietu? Vai tās ir atsevišķu Rīgā dzīvojošu cilvēku ambīcijas, tādu cilvēku, kuri nesaprot, kas notiek lauku novados, kā tie tiek uzturēti, kādas investīcijas ir piesaistītas un cik veiksmīgi projekti ir īstenoti?" reformu komentēja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS).
Viņš uzskata, ka desmit gados kopš iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils un Ventspils novadi sevi ir pierādījuši kā novadus, kas nodrošina vienmērīgu teritorijas attīstību, pilda pašvaldībai uzticētās funkcijas un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus.
Savukārt Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija) uzskata, ka tik lielām pilsētām, kas ir nacionālas nozīmes centri, ir jāattīstās savā plāksnē, bet reforma paredz novadu pievienot Daugavpilij.
"Mūsu funkcijas, varētu teikt, ir vienādas, bet pilsētas funkciju realizācija - atšķirīga no novada. Daugavpils novada teritorija ir pietiekoši liela un iedzīvotāju skaits arīdzan, tādēļ uzskatām, ka piedāvātais administratīvi teritoriālais ieskicējums attiecībā uz Daugavpils novadu nav pieņemams un vēlamies palikt savās robežās kā līdz šim. Svarīgi ir zināt, kādus instrumentus dos valsts tālākai attīstībai," pauda Kucins, piebilstot, ka četri novadi, kas ir teritoriāli lielākie valstī, vēlas būt atsevišķi no lielajām pilsētām.
Savā vēstulē novadu vadība aicina nepieļaut sasteigtu, nepamatotu teritoriālās reformas modeļa virzību, iesaistīt reformas izstrādei visas ministrijas, kā arī reformas īstenošanā ievērot brīvprātības principu.
"Latvijas administratīvi teritoriālais veidols ir kā trauks, kuram jāatbilst tam, kādu saturu un kādā apjomā tajā gribam turēt. Saprotam, ka ir objektīvs pamatojums reformas īstenošanai tieši šobrīd, jo pašvaldības gan pēc teritorijas lieluma, gan iedzīvotāju skaita, gan spējas ar salīdzināmu funkcionālu un finansiālu efektivitāti realizēt savus uzdevumus krasi atšķiras. Manuprāt, uzsāktais process ir nepilnīgs un virspusējs, un kaut kādā mērā tas atgādina kartes zīmēšanu un iekrāsošanu, neanalizējot "trauka atbilstību tā saturam"," reformu komentēja Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (V).
Viņš arī apgalvoja, ka četru novadu aicinājums nav emocionāli-politiska akcija, "bet gan vēlme jau pirmsākumos procesā iesaistīt visus kopīga mērķa sasniegšanai - efektīvas valsts pārvaldes modeļa izveidei pašvaldību līmenī, radot nosacījumus kvalitatīvai dzīves videi neatkarīgi no "pasta indeksa"".
