"Kad uzzināju par tā vēsturi, sāku to slēpt seifā." Nacistu radītu anatomijas atlantu joprojām darbā izmanto ķirurgi (7)

Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Nacistu radītais anatomijas atlants ir pazīstams visā pasaulē. Ķirurgi atzīst, ka šis atlants esot vissmalkākais un visprecīzākais. Taču katru reizi, atverot šo grāmatu, ārstam ir jātiek galā ar smagu ētikas jautājumu - vai šādu nacistu radīto atlantu drīkst izmantot ārsti? Atbildes uz šo jautājumu meklēja raidsabiedrība BBC.

Atlanta autors Eduards Pernkopfs bijis anatomijas profesors un nacists, kurš agrāk ieņēma Vīnes universitātes rektora amatu. Arī viņa četri palīgi ilustratori - Erihs Lepjers, Ludvigs Šrots, Karls Endtresers un Franss Batke, bija nacistu pulkā.

Zināms, ka Pērnkofam karjeras izaugsmē ļoti palīdzēja dalība Ādolfa Hitlera nacionālsociālistiskajā Vācijas strādnieku partijā. Kad Pernkopfs kļuva par Vīnes universitātes Medicīnas fakultātes dekānu, viņš no fakultātes atlaida visus tur strādājošos ebrejus, tostarp arī trīs Nobela prēmijas laureātus.

1939. gadā Vācijā tika pieņemts likums, kas paredzēja visu ieslodzīto un notiesāto cilvēku līķus nekavējoties nogādāt anatomikumā pētījumu veikšanai un studentu apmācībai.

Uz anatomikumu, kur strādāja atlanta autori, tika vesti nacistiskā režīma upuru līķi.

Grāmatā ir aptuveni 800 ilustrācijas. Tiek lēsts, ka vismaz puse no ilustrācijām ataino īstus cilvēku ķermeņus, kas miruši nacistiskā režīma dēļ. To vidū ir arī geji, lesbietes, romu kultūras pārstāvji, politiskie disidenti un ebreji.

Āda, muskuļi, saites, nervi, orgāni un kauli grāmatā ir attēloti ļoti detalizēti un ticami. Vienīgā nelielā atkāpe no reālā cilvēka ķermeņa ir spilgtās krāsas, kam bija praktiska nozīme - tā lasītājam bija vieglāk orientēties.

Pirmais atlanta sējums tika publicēts 1937. gadā, otrais - 1941. gadā. Darbu ar atlantu pārtrauca karš. Trīs no četriem ilustratoriem aizbrauca uz fronti. Trešais un ceturtais atlanta sējums tika publicēti pēc kara. Savukārt mūsdienās vairs šādu atlantu neizdod.

Vecos sējumus vēl var atrast dažādos arhīvos un antīkvariāta veikalos. Cena gan stipri atšķiras. Tā var svārstīties no vairākiem desmitiem līdz pat vairākiem tūkstošiem dolāru.

Neskatoties uz to, ka daudzi ārsti un speciālisti ir gatavi maksāt milzu naudu par šo atlantu, retais var atļauties turēt šo grāmatu mājās vai klīnikā uz galda, jo grāmatas ilustrācijas sastāv no sadalītiem un uzšķērstiem nacistu upuru ķermeņiem.

Ķirurģe no Vašingtonas universitātes Sjūzana Makkinnona BBC stāsta, ka viņu, protams, mulsina grāmatas vēsture, taču atteikšanās no šī atlanta ir pretrunā ar ārsta ētiku, jo retu reizi bez tās operācija var arī neizdoties.

Holokaustu pārdzīvojušais medicīnas profesors Džozefs Polaks uzsver, ka grāmata pauž nopietnu dilemmu: tās radīšana bija saistīta ar īstu ļaunumu, bet tā daudziem cilvēkiem arī glābusi dzīvību.

Grāmata ir tulkota piecās valodās. Tās ievadā tiek uzsvērtas ārkārtīgi reālistiskās un spilgtās ilustrācijas, kas nosauktas par mākslas darbiem, taču nekur netika rakstīts par to, kurš un kā šīs ilustrācijas radīja.

Tikai 90. gados zinātnieki un medicīnas augstskolas studenti sāka uzdot jautājumus par grāmatā redzētajiem cilvēku ķermeņiem. 1994. gadā atlantu vairs neizdeva.

Žurnāls "Neurosurgery" veiktā aptauja atklāja, ka 59 procenti ķirurgu un perifēro nervu speciālistu zina par atlanta eksistenci, savukārt 13 procenti aptaujāto turpina izmantot viņu darbā.

"Kad es uzzināju par atlanta tumšo vēsturi, es to sāku slēpt seifā," atklāj Sjūzana Makkinona.

Pagājušajā gadā medicīnas ētikas speciālists Džozefs Polaks un medicīnas vēsturnieks, psihiatrs Maikls Grodins atbildēja uz jautājumu par grāmatas ētiskumu. Viņi uzskata, ka atlantu drīkst izmantot, ja tas nepieciešams cilvēka dzīvības glābšanai. Viņuprāt, ārstiem, kuri izmanto šo atlantu ir jāzina grāmatas izveides vēsture. Tādējādi gan ārsti, gan pacienti varēs godināt nacistu upuru piemiņu.

Kara beigās atlanta autoru Pernkopfu atlaida no universitātes un arestēja. Trīs gadus viņš atradās kara gūstekņu nometnē, taču pret viņu nebija izvirzītas nekādas apsūdzības. Pēc atbrīvošanas viņš atgriezās Vīnes universitātē un turpināja darbu pie trešā atlanta, kas tika publicēts 1952. gadā.

Trīs gadus vēlāk, neilgi pirms ceturtā sējuma publicēšanas, Perkopfs nomira. Ir pagājuši vairāk nekā 60 gadi kopš pēdējā atlanta sējuma izdošanas, bet vairāki ārsti joprojām viņa darbus uzskata par vērtīgākajiem informācijas avotiem.

Komentāri (7)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu