/nginx/o/2019/10/09/12637496t1hacd6.jpg)
Asteroīdi? Varbūt pasaules karš? Klimata izmaiņas? Vai pat citplanētieši? Pat ja daži no šiem apokaliptiskajiem vēstnešiem šķiet reāli, zem Zemes slēpjas daudz lielāki draudi, kas varētu izbeigt civilizāciju - un par to zina ļoti maz. Pat NASA tos uzskata par vienu no lielākajiem cilvēces dabiskajiem draudiem, tie ir supervulkāni, vēsta medijs "Business Insider".
Jeloustonas nacionālajā parkā atrodas milzīgs magmas rezervuārs, kas ir atbildīgs par visiem geizeriem un karstajiem baseiniem parkā - un tieši šis rezervuārs var iznīcināt cilvēci.
Aptuveni ik pēc 100 000 gadiem kaut kur pasaulē notiek supervulkāna izvirdums, kā sekas var būt letālas. Ja vulkāns zem Jeloustonas nacionālā parka izceltos, tas visā pasaulē izraisītu badu un vulkānisku ziemu (atmosfēras atdzišanu).
Saskaņā ar ANO aplēsēm, par kurām ziņoja "The Guardian", izvirdums varētu mums atstāt tik daudz pārtikas rezervju, lai izdzīvotu 74 dienas.
Jo karstāks tas kļūst vulkānā, jo vairāk gāzu tas rada. Magma turpina kust, un slānis virs magmas kameras sāk celties - un, kad karstums pārsniedz noteiktu slieksni, ir neizbēgams sprādziens. Tātad loģisks risinājums būtu supervulkāna atdzesēšana.
Lai atvēsinātu vulkānu ir nepieciešams ļoti liels ūdens daudzums, kas teorētiski būtu jāievieto vulkānā, taču tā ieliešana ir praktiski neiespējama:
"Liela akvedukta uzcelšana kalnā būtu dārgs un sarežģīts process, un cilvēki nevēlas, lai viņu ūdens tiktu iztērēts šādā veidā," raidsabiedrībai BBC sacīja Braiens Vilkokss no NASA reaktīvo dzinēju laboratorijas.
"Cilvēku attieksme par ūdeni visā pasaulē ir izmisīga, un tāpēc liels, pretrunīgs infrastruktūras projekts, kurā vienīgais ūdens izmantošanas veids būtu supervulkāna atdzesēšana, izraisītu histēriju."
Bet NASA ir alternatīvs risinājums: urbt 10 kilometrus dziļi supervulkānā un zem augsta spiediena sūknēt ūdeni. Tas katru dienu lēnām pazeminās temperatūru.
Pirmām kārtām ir svarīgi urbt vulkāna sānos, nevis tieši magmas rezervuārā, jo urbšana centrā varētu pat paātrināt vulkāna izvirdumu. Nozīmīgi ir arī tas, ka alternatīvais plāns nāk ar dūšīgu cenu zīmi: 3,46 miljardi ASV dolāri.
Apsverot ieguvumus - piemēram, to, ka mēs ilgtermiņā varētu novērst cilvēces galu -, šķiet, ka tas ir šo izmaksu vērts pasākums.
Šim plānam ir arī viena cita priekšrocība: "Šādu urbumu varētu izmantot, lai izveidotu ģeotermisko staciju, kas ražo elektroenerģiju par ārkārtīgi konkurētspējīgām cenām, aptuveni USD 0,10 / kWh."
Attiecīgiem ģeotermiskajiem uzņēmumiem būtu nepieciešams stimuls dziļāk urbt un izmantot karstāku ūdeni, nekā tas būtu parasti, taču ideja ir tāda, ka tiktu atmaksāti sākotnējie ieguldījumi un pretī saņemtu elektrību apkārtējās apkārtnes energoapgādei, iespējams, desmitiem tūkstošiem gadu.
NASA brīdina, ka "Jeloustonas supervulkāns eksplodē aptuveni ik pēc 600 000 gadiem, un ir pagājuši aptuveni 600 000 gadu kopš tā pēdējās eksplozijas. Tam vajadzētu likt mums pievērst tam uzmanību."
