Skumja tendence - aptauja liecina, ka jaunieši Latvijā jūtas vientuļāki par vecāko paaudzi

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Unsplash

Projekta "Parunāsim?" ietvaros veiktajā aptaujā par vientulības izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū atklāta bēdīga tendence - gandrīz katrs piektais jaunietis vientulību izjūt teju katru dienu, tikmēr vairāk nekā puse vecāko paaudžu pārstāvju atzinuši, ka vientuļi nejūtoties nekad.

Vieni no visizplatītākajiem cēloņiem vientulībai saistīti ar sociālajiem apstākļiem un apkārtējo vidi kopumā. Aptauju veikusi Norstat pētījumu aģentūra no 2019. gada 17. līdz 24. septembrim, kopā iekļaujot 1010 respondentus no visas Latvijas.

Kā rāda aptaujas rezultāti, vairākums respondentu vientulību sasaista ar laikapstākļiem -visas vecuma grupas visbiežāk to piedzīvo gada aukstākajos mēnešos. Savukārt piedzīvotais darbā vai skolā visvairāk ietekmē tieši jauniešus - vairāk nekā trešdaļa šīs grupas pārstāvju to atzīmējusi kā vienu no vientulības cēloņiem.

» "Tu tiksi visam pāri, arī skolai, jo tu neesi viens!" Latviešu psihoterapeits dalās ar sirsnīgu vēstījumu skolēniem

Inga Muižniece, zvanu centra "Sonido" īpašniece un sociālā projekta "Parunāsim?" dibinātāja, šo tendenci pamato ar straujiem soļiem attīstošos profesionālo vidi, kurā norisinās nemitīgas pārmaiņas. Viņa uzskata, ka tieši gados jaunākais darbaspēks ir tas, kam šīm pārmaiņām ir jāprot pielāgoties samērā īsā laikā. Tas savukārt rada stresu, kā arī aizņem laiku, ko pavadīt ārpus darba kopā ar līdzcilvēkiem:

"Cilvēks varbūt izcīna savu vietu, taču tā rezultātā ir zaudējis emocionālo līdzsvaru un nav atradis laiku, lai negatīvās emocijas ar kādu izrunātu."

Arī mūsdienu tehnoloģijas, precīzāk, sociālie tīkli atstāj būtisku ietekmi tieši uz gados jaunākiem iedzīvotājiem, tos par vientulības cēloni atzīmējot katram trešajam jaunietim.

"Tas ir sava veida paradokss - sociālajos tīklos esam pieraduši regulāri komunicēt ar līdzcilvēkiem, kam šķietami vajadzētu rast pozitīvas emocijas," ar novērojumiem dalās Muižniece. "Taču tas nebūt nelīdzinās dzīvai sarunai, kuras laikā sarunu biedrs tevi ne vien uzklausa, bet arī sniedz atbildi, kas runātājiem ļauj justies uzklausītam. Klausītāja balss, intonācija, tonis - tas viss sarunu iedzīvina, padarot to vērtīgu un patiesi noderīgu. Turklāt arī pats runātājs, izsakot savus vārdus skaļi, piedzīvo citu emocionālu vērtību. Skaļi izteiktus vārdus bieži vien uztveram pavisam citādāk nekā tad, ja tie tiktu uzdrukāti kādā tiešsaistes čatā."

Vecuma paaudžu kopsakarības gan iezīmējušās jautājumā par līdzekļiem, kas vientulību palīdz novērst. Teju vienlīdzīgs aptaujāto īpatsvars visās vecuma grupās piekrīt, ka izrunāšanās ar līdzcilvēku ir tas, kas spēj rast risinājumu vientulībai. Tādu pašu vienprātību rada arī uzskats, ka vientulību novērst palīdz laika pavadīšana kopā ar ģimeni un draugiem, kā arī ceļošana.

» Cik bīstama cilvēka veselībai ir vientulība?

"Lai arī iemesli vientulībai ir visdažādākie, jo īpaši atkarībā no vecuma, efektīvākais risinājums tās novēršanai joprojām ir nemainīgs - būt kopā un aprunāties ar līdzcilvēkiem. Tas arī novērots zvanu centrā "Sonido", kur nereti cilvēki zvanījuši uz informatīvo tālruni, lai vienkārši aprunātos, justos sadzirdēti, uzklausīti. Līdz ar to arī rad ideja par visiem pieejamu sarunu iespēju,” projekta "Parunāsim?" rašanos izklāsta idejas autore. "Mēs uzskatām, ka sarunas būtību veido tas, ka vārdos izteiktu emociju apmaiņa spēs rast racionālu risinājumu problēmai, vienlaikus uzlabojot pašsajūtu. Un tieši šī ticība sarunas vērtīgumam ir tā, kas turpina motivēt atbalsta zvanu centra "Parunāsim?" komandu."

Projekts "Parunāsim?" ir tālrunis sarunām, uz kuru piezvanot, ikvienam ir iespēja aprunāties, būt sadzirdētam un uzklausītam. Projekta komandas kodolu veido cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas ne vien prot, bet arī vēlas uzklausīt citus, saklausot un pieņemot sacīto, kā arī izprotot katra sarunu biedra sajūtas. Tālruņa numurs - 26564564.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu