Aptuveni puse Latvijas influenceru krāpjoties

Instagram. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Pixabay

Tiek lēsts, ka 2020. gadā influenceru mārketingā būs piecu līdz 10 miljardu dolāru liels apgrozījums. Saprotams, ka arī lielais peļņas potenciāls daudziem rada vēlmi savu profilu popularizēt ātrāk nekā tas iespējams, tikai smagi strādājot. Komunikācijas aģentūras "A. W. Olsen & Partners" un "Instagram" un "YouTube" blogeru analīzes platformas "HypeAuditor" veiktais pētījums liecina, ka 53 % influenceru Latvijā un Baltijā ir novērojamas krāpšanas pazīmes.

Latvijā vismazāk blēžu (44%), tika novērots "nelielo" influenceru kategorijā - tie ir "Instagram" lietotāji, kam sekotāju skaits nepārsniedz piecus tūkstošus. Savukārt visvairāk krāpnieku, proti, 61%, ir to lietotāju vidū, kam ir no pieciem līdz 20 tūkstošiem sekotāju.

"Tas var būt saistīts ar tādiem kā "stikla griestiem": ja neesat persona, kas regulāri parādās medijos, ir diezgan grūti pārvarēt 20 tūkstošu sekotāju robežu un sākt labi pelnīt. 

Tāpēc tiek uzsākta dažādu krāpšanas mehānismu izmantošana, piemēram, botu un reakciju pirkšana, dalība grupās, kur lietotāji aktīvi komentē cits cita ierakstus, kā arī masveida piesekošanas, tas ir, parakstīšanās–atteikšanās, izmantošana," paskaidro "A. W. Olsen & Partners" projektu vadītāja Baltijas valstīs un Latvijas Universitātes pasniedzēja Marija Vorkule. "Visbeidzot, to vidū, kam ir 20 līdz 100 tūkstoši sekotāju, krāpnieku īpatsvars ir nedaudz mazāks, bet tik un tā pārsniedz pusi - 53 %."

Igaunijā novērojama šāda aina - līdz piectūkstoš sekotāju segmentā atklājās 45 % krāpnieku, 5-20 tūkstošu sekotāju kategorijā - 65 %, bet 20-100 tūkstošu sekotāju kategorijā - 55 %, tas ir, pilnīgi visās kategorijās igauņu viedokļu līderu vidū tika novērots vairāk blēžu nekā Latvijā.

"Savukārt Lietuvā visvairāk krāpnieku ir "nelielo" influenceru vidū - 50 %, bet to ar 20–100 tūkstošiem sekotāju vidū, gluži otrādi, vismazāk - 47 %.

Taču minimālā atšķirība procentpunktos nedrīkst novērst mūsu uzmanību no tā, ka ārkārtīgi daudz emuāristu un slavenību cenšas piemānīt reklāmdevējus un savus sekotājus.

Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc krasi aug uzņēmumu interese par pieticīga sekotāju skaita īpašniekiem. Portāla "Getblogger.ru" dati liecina, ka pēdējā gada laikā interese par viņiem augusi par 48 %, bet lielo emuāristu popularitāte strauji samazinās. Piemēram, reklāmdevēju interese par influenceriem, kam sekotāju skaits pārsniedz miljonu, ir samazinājusies par vairāk nekā trešdaļu - veseliem 35%," komentē Vorkule.

Vispopulārākais krāpšanas veids ir sekotāju pirkšana - vidēji Baltijā visu veidu influenceru vidū 28% pamanīti to darot. Atkal 5-20 tūkstošu sekotāju kategorijā krāpnieku ir vairāk: Latvijā 38% emuāristu daļa sekotāju ir nopirkta, igauņiem - 38,5%, lietuviešiem - 33%.

Arī "nelielo" influenceru vidū netrūkst botu pircēju: Latvijā un Lietuvā tādu ir 33%, Igaunijā - 28%. To vidū, kam ir 20-100 tūkstoši sekotāju, blēžu jau ir divas reizes mazāk: nepilna piektdaļa (18%) Latvijas influenceru vidū, sestdaļa (16 %) igauņu un desmitdaļa (10%) lietuviešu vidū.

Nedaudz mazāk populāra ir "masveida piesekošana" - to piekopj 21%. Visbiežāk to izmanto lielie influenceri - viņu vidū to dara gandrīz trešdaļa (29%). Šeit priekšgalā ir izvirzījušies Latvijas pārstāvji - 32% piekopj šādu praksi. Šo sekotāju skaita palielināšanas paņēmienu visretāk izmanto "nelielie" influenceri (11% Baltijā), bet arī te priekšgalā ir Latvijas iedzīvotāji - pie mums ar to nodarbojas piektdaļa (20%).

Abās kategorijās igauņi visretāk izvēlas šo profila izaugsmes paņēmienu. Savukārt vidēji lielu ietekmētāju vidū ar masveida piesekošanu nodarbojas kopumā 23%, bet čempioni šajā kategorijā ir lietuvieši (27%). Sestdaļa (17%) nodarbojas ar komentāru pirkšanu, bet savstarpējas komentēšanas grupās piedalās sešpadsmitā daļa (6 %).

"Rezumējot jāteic, ka gan krāpšanas, gan paša ietekmētāju tirgus plašums ir šausminošs. Daudziem šķiet, ka viņi ienāks šajā jomā, sapirks–uzskrūvēs sekotāju, "like" un komentāru skaitu un pār viņiem nolīs reklāmdevēju pasūtījumu lietus.

Tā nav - visspilgtākais pierādījums ir pavisam sīko ietekmētāju augošā popularitāte. Lai gūtu panākumus šajā jomā, ir jāiegulda daudz darba, bet reklāmdevējiem, kā arī parastiem lietotājiem pirms uzticēšanās kādai "Instagram" zvaigznei ir jāpārliecinās, ka tā tiešām ir zvaigzne, nevis kārtējais krāpnieks,” piebilst komunikācijas speciāliste.

"Influenceru tirgvedība ir nākotnes televīzija. Caur viņiem var nodot jebkuru domu. Bet tikai tad, ja emuāristam ir īsta un jums piemērota auditorija. Tirgus ir pilns ar krāpšanu, un ir pavisam viegli izsviest naudu vējā. Tirgvedības speciālistiem ir jāpievērš lielāka uzmanība emuāristu pārbaudei, it sevišķi tāpēc, ka ir atbilstīgi rīki, lai to veiktu," saka "HypeAuditor" vadītājs Alekss Frolovs.

Pētījums tika organizēts šā gada septembrī, izanalizējot vairāk nekā 5000 profilu. To veica "Instagram" un "YouTube" influenceru kontu analīzes rīks "HypeAuditor" pēc "A. W. Olsen & Partners" pasūtījuma.

Uz augšu