"Mūs ļoti satrauc Turcijas militārā operācija Sīrijas ziemeļaustrumos," teikts kopīgajā paziņojumā, kuru pēc ārkārtas sanāksmes izplatījušas Beļģija, Francija, Lielbritānija, Polija un Vācija. "Mēs aicinām Turciju pārtraukt vienpusējās militārās darbības."
Eiropas valstis brīdinājušas, ka šī militārā operācija apdraud panākumus, kurus cīņā ar teroristisko grupējumu "Islāma valsts" panākusi starptautiskā koalīcija.
Paziņojumā norādīts, ka "atsāktā bruņotā konfrontācija [Sīrijas] ziemeļaustrumos vēl vairāk destabilizēs visu reģionu, vairos civiliedzīvotāju ciešanas un provocēs jaunu iedzīvotāju pārvietošanu".
Tomēr eiropiešiem, kas bija sasaukuši ārkārtas sēdi, pārliecināt visus 15 Drošības padomes locekļus pievienoties paziņojumam neizdevās.
Krievijas pārstāvis Vasīlijs Ņebenzja, kura pārstāvētā valsts ir viena no tuvākajām Sīrijas prezidenta Bašara al Asada sabiedrotajām, žurnālistiem paziņoja, ka jebkurai rezolūcijai Sīrijas jautājumā jāaptver plašāks problēmu loks, tostarp ārvalstu spēku klātbūtne valstī.
Savukārt ASV pārstāve Kellija Krafta žurnālistiem norādīja, ka prezidents Donalds Tramps nekādā veidā nav veicinājis Turcijas lēmumu uzsākt militāro iebrukumu Sīrijā.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka aģentūrai LETA pauda viedokli, ka situācija ap Turcijas trešdien sākto uzbrukumu kurdu kontrolētajām teritorijām Sīrijas ziemeļaustrumos rada labvēlīgu augsni ātrākai teroristisko organizāciju izveidei.
Eksperte stāstīja, ka šādu grupējumu uzliesmojums "agri vai vēlu parādīsies", jo šādas situācijas veido labvēlīgu augsni ātrākai teroristisko organizāciju izveidei.
"Šis naratīvs reģionā pastāv un ilgtermiņā pret to nevar cīnīties. Ir jāveido ierobežojoši instrumenti," skaidroja Broka.
Vaicāta, kā situācija ietekmēs starptautisko stāvokli un lielvalstu attiecības, Broka norādīja, ka šī situācija izceltu tos problēmjautājumus, kas jau pastāv starptautiskajā sistēmā.
"ASV gājiens ir radījis Turcijai pamatotas drošības bažas. Tas aktualizē reģionā esošos drošības draudus un ir aplami domāt, ka ASV pametot Sīrijas teritorijas, drošības stāvoklis paliks stabils," pauda pētniece, piebilstot, ka "tas nekad nav bijis stabils un bija skaidrs, ka draudi atgriezīsies".
Viņa stāstīja, ka Eiropas Savienības (ES) nostāja par šo reģionu ir neskaidra un paļauties uz "tukšu runāšanu" Turcija nevar atļauties.
"Kurdi ļoti lielās masās pamet buferzonas reģionu un to var labi saprast. Arī ANO ir norādījis, ka maksimāli jāizvairās no civiliedzīvotāju zaudējumiem.
Vēsturiskā pieredze liek iedzīvotājiem satraukties, un ES ar Turciju šo jautājumu būtu jārisina," teica pētniece.
Runājot par ASV republikāņu senatora Lindsija Greiema pirmdien paziņoto, ka ASV Senāts piemēros Turcijai sankcijas un aicinās uz laiku izslēgt Turciju no NATO, ja tā iebruks Sīrijas ziemeļaustrumos un uzbruks kurdu spēkiem, Broka uzsvēra, ka Turcija ir ārkārtīgi liels spēlētājs NATO kontekstā un Turciju nedrīkst izslēgt no alianses.
"Tā nav pašizdomāta agresija, NATO to vajag saprast. Par Turcijas izslēgšanu nevar būt runa, bet par NATO iesaisti konfliktā gan," sacīja Broka. Viņa pastāstīja, ka alianse sadarbojas dažādās misijās ārējos un iekšpolitiskos konfliktos un arī šajā situācijā NATO var nākt palīgā.