Pirmo nakti es pavadīju parkā. Nākamajā rītā mani tur atrada viena no manām transseksuālajām draudzenēm, kas mani aizveda pie vietējās suteneres. Tā bija gados vecāka transseksuāla sieviete, kura piedāvāja man pārdot savu ķermeni. Kad atteicos, viņa man iedeva nazi un piparu gāzi, un piekodināja, lai aizsargāju prostitūtas un pieskatu, lai viņas teritorijā nestrādātu citas šīs profesijas pārstāves.
Es tāpat biju atbildīga par noklīdušu dzērušu vīriešu aplaupīšanu, draudot viņiem ar nazi.
Tajā laikā ģērbos samērā gotiski, tādēļ ir diezgan interesanti iztēloties, ko tieši domāja cilvēki, kad redzēja, kā šī drūmi tērptā pusaudze apsargāja ielas ar kabatas nazi.
Pēc kāda laika es pievērsos ielu zādzībām un bruņotām veikalu aplaupīšanām. Diemžēl lietas, kuras darīju, lai izdzīvotu, nav nemaz tik liels retums daudzos Kolumbijas nostūros. Ielas, uz kurām pavadīju lielu daļu sava laika, bija ļoti bīstamas. Mani un prostitūtas regulāri vajāja policija, kas gribēja mūs piekaut. Tas bija ļoti saspringts un nedrošs manas dzīves periods. Man bija 17 gadi.
Pēc pāris mēnešiem man uzsmaidīja veiksme. Kādu dienu manā ielā iebrauca džips. No tās izkāpa vīrietis, kurš prasīja sutenerei, vai ir pieejama kāda transseksuāla meitene. Viņš ieraudzīja mani un teica, ka viņš ļoti vēlas ar mani uzsmēķēt kādu cigareti. Mēs aprunājāmies un viņš atklāja, ka jūtas ļoti vientuļš un vēlas kādu, ar kuru kopīgi pavadīt laiku. Izrādījās, ka viņu sauc Karloss (vārds mainīts).