Balstoties uz šī gada rezidentu uzņemšanas rezultātiem, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) konstatējusi, ka rezidentu apmācībai šā gada decembrim trūkst aptuveni 991 000 eiro, informēja RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers.
Viņš stāstīja, ka RSU katru gadu slēdz līgumu ar Veselības ministriju (VM) par rezidentu apmācību kalendārajā gadā, proti, 12 mēnešu periodu. Pašlaik VM piešķīra finansējumu 2018. gada parāda nosegšanai un šī gada 11 mēnešu apmaksai. Līdz ar to 2019. gadam trūkst daļa no finansējuma par RSU decembra saistībām pret ārstniecības iestādēm. Lai RSU nekavētu rēķinu apmaksu, šī summa ir jāsaņem līdz 2020. gada 20. janvārim.
Šauers skaidroja, ka pašlaik šim gadam piešķirtais rezidentūras finansējums RSU ir 11,3 miljoni eiro. Savukārt visam nākamajam 2020. gadam RSU ir nepieciešams rezidentūras finansējums vismaz 12,9 miljonu eiro, ja pie indikatīvā vietu skaita 194, saglabājot šī gada uzņemšanas proporciju, RSU apmācības sāks 140 rezidenti, rezidentu darba samaksa netiks palielināta un netiks palielināts rezidentu skaits reģionos.
RSU pamatstudiju plānotais budžeta absolventu skaits studiju programmās "Medicīna" un "Zobārstniecība" 2019./2020. studiju gadā ir 207 absolventi, bet LU - 35 absolventi. Kopā 242 valsts budžeta finansēto studiju programmu absolventi. Atbilstoši VM rīkojumam indikatīvais vietu skaits 2020./2021. studiju gadā ir 194 vietas, salīdzinājumam - 2019./2020.studiju gadā tās bija 222 vietas. Tātad 48 valsts budžeta studiju programmu absolventiem netiks nodrošinātas vietas nākamajā uzņemšanā, prognozēja RSU pārstāvis.
Lai nodrošinātu vietas visiem RSU absolventiem, nākamajā gadā ir nepieciešams papildu finansējums 265 000 eiro, sacīja Šauers.
"Mūsuprāt, VM parāds RSU ir izveidojies, jo strauji pieauga viena rezidenta apmācību izmaksas. Savukārt šīs izmaksas pieauga, jo strauji tika celtas rezidentu algas pērn un arī šogad. Atalgojuma likmi rezidentiem nosaka ar ārējiem normatīvajiem aktiem. Ja 2020. gada periodā rezidentiem tiks palielināta darba alga, tad būs nepieciešams vēl lielāks finansējums," uzsvēra RSU pārstāvis.
Viņš piebilda, ka jāņem vērā, ka 94% VM piešķirtā finansējuma tiek caur RSU pārskaitīti ārstniecības iestādēm par rezidentu apmācību, to skaitā par rezidentu atalgojumu.
"Diemžēl, līdzekļi, kas tiek izmantoti rezidentūras apmaksai, nav palielināti septiņus gadus un ir tādi paši kā 2012. gadā - 108,14 eiro mēnesī (jeb 76 lati), sacīja Šauers.
RSU uzskata, ka studiju programmu attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai šī summa ir jāpalielina, lai kompensētu inflāciju un kopējo cenu pieaugumu. Piemēram, 2012. gadā minimālā alga bija 200 lati jeb 284,57 eiro, bet 2019. gadā tā jau ir 430 eiro, kas ir par 51% vairāk.
LETA jau ziņoja, ka, neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.
Šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško atzina, ka no valsts budžeta finansēto rezidentu vietu skaits nākamgad saglabāsies šā gada līmenī. Arī rezidentu atalgojuma palielināšanai finansējums atsevišķi nav izdalīts.
2018. gadā no valsts budžeta finansētā rezidentūrā tika uzņemti 238, šī gada plāns paredz uzņemt 200 topošo mediķu. Nākamgad rezidentūrā plānots uzņemt 206 topošos mediķus, bet 2021. gadā un 2022. gadā - 199 ārstus katru gadu, liecina valdības apstiprinātais 2020. gada VM budžeta projekts.
Kopumā līdz 2022. gadam ik gadu valsts budžeta finansējumu paredzēts atvēlēt 818 rezidentu vietām. VM plāno, ka ik gadu rezidentūru pabeigs 200 speciālistu.
Nākamgad rezidentu apmācībai plānoti 17 653 480 eiro, kas salīdzinot ar šo gadu būs par 0,2% vairāk, savukārt 2021.gadā plānots 23,7% palielinājums, bet 2022. gadā finansējums samazināsies par 9,1%. Rezidentu darba samaksai, kā arī ārstu un cita mācību personāla, kas veic rezidentu apmācību, darba samaksai, ko veido piemaksas esošajiem speciālistiem un atlīdzības piesaistītajiem speciālistiem no universitātēm, trīs turpmākos gadus paredzēti 178 311 eiro gadā.
VM budžeta projektā skaidrots, ka 27 458 eiro palielinājums 2020. gadā radies, pārdalot līdzekļus no apakšprogrammas "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana". Un izdevumi palielināti, lai nodrošinātu rezidentu apmācību "saistībā ar plūsmas pieaugumu".
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece komisijas sēdē pauda pateicību par atalgojuma palielinājumu šogad, kā rezultātā pirmo gadu Latvijā no ārzemēm un citām nozarēm veselības aprūpē ir atgriezušies jaunie ārsti un māsas.
Vienlaikus viņa atzina, ka ārsti, tostarp arī jaunie speciālisti, un arī māsas gatavo "konstruktīvu protestu akciju". "Speciālisti nav mierā ar izteikumu, ka naudas nav un nebūs, ko Finanšu ministrija kā mantru skaita katru gadu, izstrādājot valsts budžetu," paziņoja Aizsilniece, piebilstot, ka biedrība patlaban pēta veselības aprūpes finansēšanas modeļus vairākās postkomunistiskajās valstīs, kur sabiedrībai ar šādām finansēšanas problēmām neesot jāsaskaras.