Sieviete, kura ar savu neatlaidību izglāba vīra dzīvību no neizārstējamas baktērijas (10)

Cīņas sākums - rokasspiediens

"Vai kāds Stefai ir pateicis, ka viņas vīrs mirs?"

Tas bija jautājums, kuru Stefānijai Stratijai nebija jādzird. Viņa šo jautājumu pa ausu galam sadzirdēja pēc tam, kad viņas kolēģiem šķita, ka viņa jau ir nolikusi klausuli.

Stefānija, infekcijas slimību epidemioloģe, zināja, ka viņas vīrs, Toms Patersons, ir smagi slims - vīrietis jau kādu laiku gulēja medicīniski izraisītā komā -, taču viņu tāpat šokējis tas, ka viņas kolēģi sievietes dzīvesbiedram neredz iespējamu izveseļošanos.

"Pie sevis domāju - dievs, nē, neviens nedrīkst mirt. Sapratu, ka, ja viņš patiešām mirst, man kaut kas ir jādara. Ja to nespēj modernā medicīna, to vajadzēja spēt man," atminējusies Stratija.

» Viņa organisms ražoja alkoholu. Vīrieša cīņa ar slimību, kuras dēļ viņš visu laiku bija reibumā

Pa Toma asinsriti klejoja neskaitāmas pret antibiotikām imūnu baktēriju kolonijas un ārsti ātri izsmēla visas iespējas, kā paturēt vīrieti pie dzīvības. Stefānija medicīniskajā literatūrā bija lasījusi, ka dažkārt cilvēki komā dzird, kad ar viņiem runā. Viņa izlēma Tomam uzdot izšķirošo jautājumu - vai viņš vēlas dzīvot?

"Man bija sajūta, ka nedrīkstu neko iesākt, ja viņš ir izlēmis, ka vēlas doties tālāk. Es satvēru viņa roku un teicu:

"Mīļais, ja tu vēlies dzīvot, tev no visiem spēkiem jācīnās. Ārsti un antibiotikas vairs nespēj tev palīdzēt. Ja tu vēlies dzīvot, saspied manu roku un es apgriezīšu katru pasaules akmeni, līdz beidzot atradīšu, kā tevi izglābt"," stāstījusi epidemioloģe.

Pēc mirklīša Toms saspieda viņas roku. Sākotnēji sieviete ir bijusi sajūsmināta, taču tad nākusi skarba apjausma - viņa tomēr nebija mediķe un īsti nezināja, ar ko lai vispār sāk.

Ceļojums, kas pārvērtās murgā

Pāris iepazinies laikā, kad abi strādājuši pie AIDS izpētes un pēc kāda laika kopīgi sākuši strādāt Kalifornijas štata universitātē. Pāris bija kaislīgi ceļotāji un kopā bija apceļojuši gandrīz 50 pasaules valstis. 2015. gada novembrī Stefānija un Toms bija plānojuši ceļot uz Ēģipti - tas noticis tieši tajā laikā, kad teroristu radīts spridzeklis nogāza krievu lidaparātu. Pāris apsvēris domu ceļojumu atcelt, taču galu galā izdomājis, ka tomēr dosies.

Toms esot teicis, ka "šis ir pats labākais laiks, kad doties - nebūs cilvēku pūļu". Sieviete nodomājusi, ka viņš ir traks, taču piekritusi, pirms tam papildinot pāra kopīgo testamentu un nododot to saviem vecākiem. Viņi ir domājuši, ka lielākās iespējamās briesmas ir teroristu uzbrukums.

Ceļojums esot bijis fantastisks. Pāra ceļojuma pēdējā pietura esot bijusi vēsturiskā Valdnieku ieleja, uz kurieni zinātnieki devušies ar kuģīti pa Nīlu. Pāris baudījis neticami romantisku vakaru - viņi bijuši gandrīz vieni uz visa kuģa un baudījuši lielisku maltīti zem zvaigžņotās Ēģiptes debesīm.

Kad viņi atgriezušies savā kajītē, Toms ir sācis vemt. No sākuma zinātniekiem šķitis, ka viņš ir cietis no saindēšanās ar ēdienu. Viņiem līdzi ir bijušas antibiotikas, taču tās nav līdzējušas. Tomam kļuva arvien smagāk un viņš sācis izjust spēcīgas muguras sāpes.

» Černobiļas katastrofas "neredzamie cilvēki". Drūmā fotoprojektā parāda dzīvi Baltkrievijas internātskolās

Stefānija ātrumā noorganizējusi, ka viņas vīru uzreiz pēc izkāpšanas no kuģa apskata ārsti. Viņam veikta datortomogrāfija un atklājies, ka tā viennozīmīgi nav saindēšanās ar ēdienu - viņa zarnās konstatēts futbola bumbas lieluma abscess.

Pāris pirms ceļojuma bija samaksājuši vien 35 ASV dolārus par medicīnisko apdrošināšanu, taču šajā gadījumā tas izrādījies izšķiroši - Toms transportēts uz Frankfurti, kur konstatēts, ka vīrieša žultsvadā iesprūdis žultsakmens. Ārsti pārgriezuši augoni un tajā atklājuši brūnu šķidrumu, kas norādījis uz to, ka infekcija nav jauna. Kamēr mediķi mēģināja noskaidrot, kas tieši ir noticis, Toms pamazām sācis nokļūt komā.

Toms stāstījis, ka ap to mirkli vairākas dienas nebija gulējis un viņam esot šķitis, ka viņš pamazām zaudē prātu. Galu galā ārsti nākuši klajā ar šausminošu atklājumu - viņa organismā dzīvoja Acinetobacter baumannii, infekcija, kas bija tik bīstama, ka tās dēļ Vācijā esot slēgtas veselas slimnīcas. Tomu novietoja atsevišķā karantīnas palātā un viņam ir atļāvuši tuvoties tikai aizsargtērpos. 

"Nevainīgā baktērija"

Šīs ziņas pārsteigušas Stefāniju, kura atcerējās Acinetobacter baktērijas vēl no mikrobioloģijas studiju laikiem. Viņa atminējusies, ka studiju laikā šis patogēns ir brīvi audzēts universitātes laboratorijās - viss, kas bijis nepieciešams drošībai, bijis virssvārcis un aizsargcimdi.

"Pēdējo desmitgažu laikā šis organisms ir kļuvis par baktēriju pasaules "kleptomānu" - tas no citām baktērijām ir iemācījies, kā pretoties dažādām antibiotikām un nu ir kļuvis par ļoti bīstamu patogēnu," stāstījusi Stefānija. 2017. gadā Pasaules Veselības Organizācija (PVO) šo baktēriju nosaukusi par vienu tām, kurām vissteidzamāk vajadzētu atrast atbilstošas antibiotikas.

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#Acinetobacter baumannii sur #gélose au sang frais

A post shared by microbiologie bacteriologie (@micro_biologie) on Oct 1, 2019 at 12:54am PDT

Laimīgā kārtā Toma stāvoklis, lai arī smags, tomēr bija stabils. Pāra ģimenes draugi no medicīnas nozares viņiem ieteikuši doties atpakaļ uz Sandjego - apkaimē atradās vairākas militārās bāzes, kuru ārstiem bija lielāka pieredze šīs baktērijas apkarošanā, jo šādas saslimšanas esot bijušas biežākas tieši Tuvajos Austrumos karojošajiem ASV karavīriem.

» Zinātnieki varētu būt pārkāpuši ētikas robežas, laboratorijās audzējot cilvēku smadzenes

Kad Toms atgriezies Kalifornijā, viņam vēlreiz pārbaudīta jūtība pret antibiotikām. Ziņas nav bijušas iepriecinošas - nu nestrādāja nevienas no pieejamajām antibiotikām. Ārstiem bija jāizšķiras par risinājumu - viņi varēja censties abscesu izoperēt vai arī mēģināt izsūknēt infekciozo šķidrumu. Beigu beigās tika izlemts, ka operācija varētu būt pārāk riskanta - ja baktērija nokļūtu viņa asinsritē, Tomu piemeklētu septiskais šoks - bīstama imūnsistēmas reakcija uz "iebrucēju", kas ļoti ātri progresē un ir ar aptuveni 50 procentu letāla iznākuma risku.

Ārsti izlēmuši, ka ar piecu cauruļu palīdzību mēģinās bīstamo šķidrumu atsūknēt. Tomu bija plānots pārvest uz ilgtermiņa ārstniecības iestādi, taču tad viņa stāstā gadījies vēl kāds neplānots "pārsteigums" - vīrietis dienu pirms pārvešanas uz mirkli pamodies un centies apsēsties, procesā netīšām izraujot cauruli un ielaižot infekciju savā asinsritē. Vīrietim momentāni sācies septiskais šoks un viņš nokļuvis atpakaļ reanimācijā.

Toms pēc tam atminējies, ka šokā viņu piemeklējušas dažādas halucinācijas - vienā no "vīzijām" vīrietis klejojis pa tuksnesi 100 gadus, mēģinot atrast atbildi uz jautājumu, kuru viņam uzdevuši trīs viedie. Vīrietis ik pa laikam ir atguvis samaņu un spējis sarunāties ar tuviniekiem, taču šādu brīžu nav bijis daudz.

Tieši šajos apstākļos Stefānija netīšām pa telefonu dzirdējusi to, ka neviens cits uz Toma izveseļošanos neliek diži lielas cerības.

Brīnumlīdzekļa meklējumi

Pēc Toma "rokasspiediena" epidemioloģe sākusi drudžaini visos iespējamajos avotos meklēt alternatīvas antibiotikām, līdz uzdūrusies kādam pētījumam, kurā bijuši pieminēti bakteriofāgi. Stefānija ar šo organismu tipu bija saskārusies tikai studiju laikā, taču zināja, ka tie ir vīrusi, kas evolūcijas gaitā ir iemācījušies uzbrukt baktērijām. Šie organismi ir aptuveni 100 reizes mazāki par baktērijām un ikdienas katrs cilvēks saskaras ar vairākiem desmitiem miljardu šo organismu.

Bakteriofāgi jeb fāgi bija guvuši plašu popularitāti baktēriju izraisītu slimību iespējamai profilaksei pagājušā gadsimta sākumā, taču plašāki pētījumi tika pārtraukti tad, kad 1928. gadā pasaule iepazinās ar penicilīnu un, sekojoši, dažāda veida antibiotikām. Fāgu izpēte tā arī nogrima nebūtībā līdz mirklim, kad mūsdienu medicīna iepazinās ar baktērijām, kuras ar antibiotiku palīdzību nav iespējams uzveikt.

» "Redzot kārtējo izdedzināto barības vadu, gribas kliegt - mostieties!" Skarbs reanimatoloģes vēstījums vecākiem

Stefānija devusies pie ASV Federālās zāļu pārvaldes, kas akceptējusi mēģinājumus eksperimentālā kārtā Toma ārstēšanai izmantot fāgus. Tiesa, bija kāds āķis - Stefānijai bija jāatrod fāgs, kurš atbilstu tieši Toma Acinetobacter veidam. Jāpiebilst, ka uz pasaules ir sastopami miljardiem dažādu fāgu veidi.

Stefānija sazinājusies ar visiem fāgu pētniekiem Ziemeļamerikā, taču neviens neizmantoja fāgus medicīniskiem nolūkiem. Viņai atsaucies Raijs Jangs no Teksasas universitātes, kurš piedāvājis izmantot savu laboratoriju kā galveno centru, uz kuru fāgu pētnieki no visas pasaules varētu nosūtīt savus paraugus, kurus varētu testēt pret Toma baktēriju paveidu. Stefānijas cīņā iesaistījušies pētnieki no visas pasaules, katrs mēģinājis nogādāt savu paraugu pēc iespējas ātrāk - beļģi, piemēram, piedāvājuši savus fāgus nosūtīt ar diplomātiskā pasta palīdzību.

Trīs nedēļu un nemitīgu pūļu rezultātā izveidots četru fāgu kokteilis. Toms ir bijis galēji kritiskā stāvoklī - viņam atteicās darboties plaušas un nieres, un viņa sirdsdarbība tika uzturēta ar trīs dažādu medikamentu palīdzību. Tika uzskatīts, ka viņš ir pāris stundu attālumā no nāves.

Slimnīcas palātā esot valdījusi teju reliģioza atmosfēra - iedegtas sveces, skanējusi mūzika un tuvinieku lūgšanas. Šī bija Stefānijas vienīgā un pēdējā iespēja.

"Pie sevis domāju - ja mēs šo neizdarīsim, viņš mirs. Ja viņu šis nogalinās, tas uz mūžu būs uz manas sirdsapziņas," atminējusies sieviete.

Sākumā vīrieša vēdera dobumā ievadīta pirmā medikamenta deva ar novājinātiem fāgiem. Kad vīrieša stāvoklis ir stabilizējies, viņa asinsritē ievadīts jau spēcīgāks preparāts. Tas bija īpaši riskanti - tā kā fāgi parasti ir sastopami ar baktērijām bagātās vietās, bija iespēja Tomu inficēt vēlreiz. 

Trīs dienas pēc fāgu ievadīšanas Toms pamodās no komas. "Pie manas gultas stāvēja mana meita. Es satvēru viņas roku un noskūpstīju to," stāstījis brīnumaini izdzīvojušais vīrietis.

Kopumā vīrietis slimnīcā pavadījis deviņus mēnešus - viņu atkal piemeklējis septiskais šoks un radušās dažādas citas komplikācijas, piemēram, Toma baktērijas ir kļuvušas imūnas pret daļu no ārstēšanā izmantotajiem fāgiem. Pēc laika vīrietis ir atkopies pietiekami, lai viņu izrakstītu no slimnīcas. Viņam atkal bija jāiemācās, kā darīt it kā pašsaprotamas lietas - runāt, stāvēt, iet un pat norīt. Pašlaik vīrietis ir trešajā no četriem prognozētajiem atveseļošanās procesa gadiem.

Toms stāsta, ka komas laikā spēcīgi jutis, ka viņam visu laiku kāds ir bijis blakus. "Es dzirdēju, kā cilvēki runā, kā viņi lasa un dzied. Kad kāds man pieskārās, šķita, ka caur manu ķermeni iziet elektrības lādiņš - tā bija gluži neticama enerģija," atminējies zinātnieks.

Cerība pasaulei

Toms kļuva par pirmo cilvēku Ziemeļamerikā, kura ārstēšanai izmantota intravenozā fāgu terapija. Stefānija minējusi, ka saprot, cik neticami viņiem ir paveicies un cik lielu ieguldījumu devis tas, ka viņa ir bijusi ar labiem kontaktiem pētnieku vidū. Nu viņa un Toms popularizē fāgu izmantošanu visā pasaulē un pateicoties viņiem, daudzi cilvēki visā pasaulē ir izārstējuši savus locekļus vai arī saglabājuši dzīvību - 2017. gadā Izabela Karnela Holdaveja pateicoties fāgu terapijai spējusi atsākt normālu dzīvi par spīti tam, ka ārsti viņai uzstādījuši viena procenta izdzīvošanas iespējamību.

Lai arī šī terapija izklausās pēc brīnumzālēm, joprojām ir vairāki šķēršļi šīs ārstniecības  metodes plašākai izmantošanai - diemžēl no šī vīrusu paveida nav iespējams izveidot "universālu" medikamentu, kas derētu ikvienam cilvēkam. Fāgi vislabāk strādā tad, ja tiek atrasts katram pēc iespējas atbilstošāks "kokteilis".

Neskatoties uz to, Stefānija un Toms ir pārliecināti, ka nākotnē šī terapija gūs aizvien lielāku nozīmību. Zinātnieki lēš, ka 2050. gadā ik trīs sekundes kāds mirs no "superbaktēriju" infekcijas - jācer, ka Toma un Stefānijas pieredze spēs glābt vēl vairāk cilvēku.