Šādas izmaiņas LM pamato ar to, ka nepieciešamas vienkāršot un vienādot sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinu arī personām, kuras vienlaikus ir gan darba ņēmēja, gan mikrouzņēmuma darbinieka statusā, kā arī ņemot vērā informācijas pieejamību.
Līdz ar to LM uzskata, ka nepieciešams likumā noteikt, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka no apdrošinātās personas obligāto iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
LM atzīmē, ka VSAA arvien biežāk saņem personu lūgumus pabalstus pārskaitīt uz ārvalstu kontiem, tostarp uz tādām ārvalstīm, ar kurām Latvijai nav noslēgts līgums sociālās drošības jomā vai kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Šveice un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts. Šādi lūgumi pārsvarā tiekot pamatoti ar to, ka Latvijā personas kredītiestādes kontu ir bloķējuši tiesu izpildītāji.
LM atzīmē, ka valsts tiesībās darbojas vispārējais tiesību princips, ka atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu. Starptautiskajā praksē katra valsts savus piešķirtos pabalstus ieskaita personas kredītiestādes kontā valstī, kura piešķīrusi pabalstus. Lai pabalstu pārskaitītu uz personas kredītiestādes kontu citā valstī, jābūt tiesiskam pamatam to darīt. Ja normatīvajos aktos nav noteikts, ka pabalstus var pārskaitīt uz kredītiestādes kontiem citā valstī, un arī saskaņā ar regulu vai starpvalstu līgumu pabalsts netiek eksportēts, tad nav tiesiska pamata pabalstus pārskaitīt uz personas kredītiestādes kontu citā valstī. Turklāt personai nav no konkrētas tiesību normas izrietošas publiskās subjektīvās tiesības pieprasīt iestādei, lai tā skaita pabalstu uz kontu citā valstī.