"Eiropai ir jāaizstāv demokrātija un brīvība, cilvēktiesības un iecietība." Berlīnes mūra krišanas gadadienā uzsver Merkele

Vācijas kanclere Angela Merkele oficiālās sarokošanās laikā pirms Austrumu partnerības samita Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Eiropai ir "jāaizstāv demokrātija un brīvība, cilvēktiesības un iecietība", sestdien Berlīnes mūra krišanas 30. gadadienas ceremonijā pavēstīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Šādas vērības ir "vienmēr jāīsteno un jāaizstāv no jauna", paziņoja Merkele ceremonijā, kurā piedalās politiskie līderi un viesi no Eiropas, brīdinot, ka cilvēktiesības nedrīkst uztvert kā pašsaprotamas.

Pēc viņas teiktā, 9. novembris, kad krita Berlīnes mūris "atspoguļo prieka un bēdu brīžus vēsturē".

Viņa norādīja, ka 9.novembrī Hitlers 1938. gadā sāka grautiņus pret ebrejiem un tas ir "atgādinājums, ka mums ir jāaptur rasisms un antisemītisms".

Tas, ka šajā dienā komunistiskās Austrumvācijas varasiestādes beidzot atvēra robežšķērsošanas punktus, "māca mums, ka neviena siena, kas izolē cilvēkus un ierobežo brīvību, nav tik augsta vai bieza, ka tai nevar izlauzties cauri," piemiņas pasākumā Berlīnes mūra memoriālā pavēstīja Merkele.

Ceremonijā piedalījās līderi no Vācijas, Polijas, Ungārijas, Slovākijas un Čehijas.

Berlīnes mūri, kas atdalīja Rietumberlīni no komunistu varā esošās tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) galvaspilsētas, totalitārais režīms sāka būvēt 1961.gada augustā, un gandrīz 30 gadus tas kalpoja par spilgtāko Aukstā kara un sadalītās Eiropas simbolu.

1989. gada 9. novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu.

Drīz pēc tam sākās Berlīnes mūra fiziska nojaukšana. 11 mēnešus vēlāk beidza pastāvēt arī VDR.

Uz augšu